Migrācijas eksperts Kerts Valdaru: Marokas rīcība bijusi izšķiroša Seūtas krīzē
Seūtas masveida migrantu pieplūdums izraisījis asas diskusijas Eiropas Savienībā, lai gan Spānija paziņojusi, ka krīze ir pārvarēta. Eksperts Kerts Valdaru norāda, ka galveno lomu spēlējusi Marokas rīcība, un notikušais atklājis ES nespēju aizsargāt ārējo robežu.
Pēc masveida migrantu ieplūšanas Spānijas pilsētā Seūtā Eiropas Savienībā izcēlusies asa diskusija par migrācijas politiku un robežu aizsardzību. Spānijas varasiestādes paziņojušas, ka krīze ir pārvarēta un gandrīz visi nelegālie ieceļotāji atgriezušies Marokā.
Migranti, kas pameta Seūtu, stāstījuši par uzbrukumiem, pārtikas trūkumu un nespēju atrast pajumti. Kāds Marokas pilsonis Mohameds skaidrojis, ka atgriežas mājās, jo pilsētā "nav ko darīt", vietējie iedzīvotāji pret migrantiem izturējušies slikti, veikali bijuši slēgti un nekas neesot bijis pieejams.
Migrācijas eksperts Kerts Valdaru norādījis, ka notikušajā galveno lomu spēlējusi Marokas rīcība, bet papildu faktors varētu būt pašas Spānijas lēmumi. Viņš atgādinājis gan par Spānijas programmu nelegālo migrantu legalizēšanai, gan par tiesas spriedumu, kas liedz automātiski atgriezt pa jūru ieradušos cilvēkus Marokā. Pēc Valdaru domām, migrācijas "uzbrukums" sasniedzis savu mērķi: Eiropas Savienība vairāk nekā desmit gadus pēc iepriekšējās krīzes joprojām nespēj efektīvi sargāt savas ārējās robežas, tās drošība ir atkarīga no atsevišķām Ziemeļāfrikas valstīm, un šādu notikumu mērķis ir arī Eiropas sabiedrību sašķelšana.
Notikumi Seūtā izraisījuši domstarpības arī Igaunijā. Konservatīvās partijas "Isamaa" līderis Urmass Reinsalu paudis pārliecību, ka Šengenas zona saglabāsies un spēs nodrošināt drošību tikai tad, ja dalībvalstis pildīs savas saistības un neradīs papildu migrācijas spiedienu. Ja tas nenotiek, esot jāapsver papildu kontroles pasākumi. Igaunijas iekšlietu ministrs Igors Taro no "Eesti 200" šai nostājai nepiekrīt. Viņš uzskata, ka pašlaik svarīgāk ir atbalstīt sabiedroto un palīdzēt Spānijai aizsargāt ES ārējo robežu. Taro nosaucis šādu pieeju par tuvredzīgu, jo vispirms sabiedrotajiem tiekot pateikts, ka tos "izmet pār bortu", bet pēc tam notiekot diskusijas. Viņš arī norādījis, ka Spānija krīzi atrisinājusi ātri un nebija pamata prognozēt tās izplatīšanos uz Eiropas kontinentu, tāpēc šādas negatīvās reakcijas bijušas pāragras un nepamatotas.
