Mihals: NATO samita lēmumi Ankarā stiprina sabiedrotos un padara Igauniju drošāku

Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals (Reformu partija) norādīja, ka NATO samita lēmumi Ankarā atbilst Tallinas gaidām un stiprina alianses kolektīvo aizsardzību. Sabiedrotie apstiprināja virzību uz mērķi palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP un turpināt atbalstu Ukrainai, uzsvēra premjers.

Pēc Mihala teiktā, sanāksmes galvenais rezultāts bija NATO vienotības apstiprinājums un dalībvalstu gatavība uzņemties lielāku atbildību par savu drošību, ņemot vērā ilgtermiņa draudus no Krievijas. "Eiropa uzņemas lielāku atbildību par savu drošību, un, ņemot vērā ilgtermiņa draudus eiroatlantiskajai drošībai, ir ātri jāvirzās uz 5% aizsardzības izdevumu mērķa sasniegšanu," sacīja premjers.

Viņš atzīmēja, ka Igaunija ir viena no trijām NATO valstīm ar visaugstākajiem aizsardzības izdevumiem un nākamo desmit gadu laikā plāno aizsardzībai novirzīt 26 miljardus eiro, no kuriem puse tiks ieguldīta bruņojumā un militārajās spējās.

Mihals arī uzsvēra aizsardzības rūpniecības attīstības nozīmi. Pēc viņa vārdiem, aizsardzības izdevumu pieaugumam ir jāseko ražošanas jaudu palielināšanai, lai investīcijas ātrāk pārvērstos reālos militāros resursos.

Samitā Igaunija parakstīja ar Ukrainu vienošanos par sadarbību bezpilota tehnoloģiju jomā. Pēc Mihala teiktā, tas ļaus izmantot karā pārbaudīto pieredzi un izstrādes, lai stiprinātu Igaunijas aizsardzības spējas, tostarp pretgaisa aizsardzībā.

Turklāt Igaunija pievienojās 12 valstu iniciatīvai tāldarbības spēju attīstībai, kuras ietvaros desmit gadu laikā plānots ieguldīt aptuveni 44 miljardus eiro.

Sanāksmē sabiedrotie atjaunināja arī NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzības plānu. Mihals atzīmēja, ka tas ļaus efektīvāk aizsargāt alianses gaisa telpu, tostarp Igauniju.

Turklāt NATO valstis apstiprināja nodomu turpināt atbalstu Ukrainai, šim un nākamajam gadam atvēlot 70 miljardus eiro.