Miljonāru migrācija sasniegusi vēsturisku rekordu – bagātie meklē drošību
Pērn dzīvesvietu mainījuši vairāk nekā 140 000 miljonāru – absolūts rekords. Turīgo cilvēku pārcelšanos arvien vairāk motivē drošības un politiskās nenoteiktības apsvērumi, nevis tikai nodokļi.
Globālā nestabilitāte maina arī pasaules turīgāko iedzīvotāju uzvedību. Kā vēsta “The Economist”, miljonāri arvien biežāk izvēlas pārcelties nevis zemāku nodokļu, bet gan fiziskās drošības, politiskās nenoteiktības un vēlmes pēc rezerves plāna dēļ.
Pētījumu kompānijas “New World Wealth” aplēses liecina, ka 2025. gadā dzīvesvietas valsti mainījuši vairāk nekā 140 000 miljonāru – tas esot vēsturiskais rekords. Šogad prognozes paredz, ka skaitlis varētu pieaugt līdz 165 000. Investīciju migrācijas nozare, kas palīdz turīgajiem iegūt uzturēšanās atļaujas vai otro pilsonību, pēdējā laikā dubultojusies un sasniegusi aptuveni 40 miljardu dolāru apjomu.
Pārmaiņas vērojamas arī starp Rietumeiropas valstīm. Apvienotajā Karalistē interese par pārcelšanos uzliesmoja jau pēc Covid-19 pandēmijas, bet Francijas, Vācijas un Spānijas bagātnieki satraucas par iespējamām nodokļu reformām. Šīs valstis pirmo reizi vēsturē nonākušas to valstu saraksta augšgalā, kuras zaudē vairāk turīgo iedzīvotāju, nekā piesaista.
Pārsteidzošs pavērsiens ir ASV. Arvien vairāk turīgu amerikāņu interesējas par otro pilsonību vai uzturēšanās atļaujām Eiropā, baidoties no saspringtās iekšpolitiskās situācijas un vēloties nodrošināt alternatīvas ceļošanas un biznesa iespējas. Tikmēr ASV joprojām ir pievilcīga ārvalstu investoriem – joprojām liels pieprasījums pēc EB-5 programmas, kas dod imigrācijas priekšrocības pret investīcijām. Savukārt Donalda Trampa ierosinātā “Zelta kartes” programma lielu atsaucību neguva augsto izmaksu un juridiskās neskaidrības dēļ.
Par galveno miljonāru galamērķi ilgu laiku bija kļuvusi Dubaija, kuru piesaistīja nulles nodokļi un vienkāršais pārcelšanās process. Taču ģeopolitiskās situācijas saasināšanās Tuvajos Austrumos liek potenciālajiem migrantiem meklēt citus virzienus. To cenšas izmantot vairākas valstis Karību reģionā, Āzijā un Okeānijā, piedāvājot pilsonības pret investīcijām programmas. Vienlaikus valdības pastiprina kandidātu pārbaudes bažās par naudas legalizēšanu un sankciju apiešanu.
Miljonāru migrācija sasaucas arī ar plašākām pārmaiņām darba tirgū. Piemēram, Katarā 77 % iedzīvotāju, AAE 74 % un Kuveitā 67 % ir viesstrādnieki. Drošības problēmas reģionā, tostarp uzbrukums Kataras “Ras Laffan” enerģētikas kompleksam, liek arī viņiem apsvērt aizbraukšanu, kas apdraud vietējo ekonomiku.
Krievijā piecu gadu laikā Indijas strādnieku skaits audzis 22 reizes. Krievijā trūkst darbaspēka, bet diskriminējošā politika pret Centrālāzijas migrantiem liek meklēt jaunus avotus. Pēc Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta datiem, par otro lielāko jaunā darbaspēka avotu Krievijai kļuvusi Ziemeļkoreja.
