Milzu asteroīds tuvojas Zemei – to varēs novērot caur teleskopu
Šajā nedēļas nogalē Zemei pietuvosies asteroīds (152637) 1997 NC1, kuru varēs redzēt ar amatieru teleskopiem. Tas nerada draudus, jo atradīsies 2,56 miljonu kilometru attālumā.
Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) apstiprinājusi, ka šajā nedēļas nogalē asteroīds (152637) 1997 NC1 veiks savu tuvāko pietuvošanos Zemei pēdējo 400 gadu laikā. Trieciena risks neeksistē, taču objektu varēs novērot ar komerciāliem teleskopiem un astronomiskiem binokļiem no dažādām pasaules vietām.
Tuvākais punkts sasniegts sestdien, 27. jūnijā, kad asteroīds atradīsies 2,56 miljonu kilometru (1,59 miljardu jūdžu) attālumā no Zemes – tas ir 6,6 reizes vairāk nekā attālums starp Zemi un Mēnesi. Objekta diametrs tiek lēsts no 700 metriem līdz 1,6 kilometriem, un nākamā tik tuvā satikšanās paredzēta tikai 2133. gadā, norāda EKA.
Kad asteroīds būs redzams? Asteroīds būs vistuvāk Zemei sestdien, 27. jūnijā, plkst. 11:14 UTC. Labākais novērošanas laiks atkarīgs no atrašanās vietas. Eiropā tas būs no 26. uz 27. jūniju, īpaši agri no rīta. Meksikā un ASV – arī no 26. uz 27. jūniju, vislabāk pirms saullēkta. Argentīnā un Dienvidu konusā – nakts no 27. uz 28. jūniju, kad asteroīds pārvietosies uz dienvidu debesīm.
Asteroīds nepazudīs uzreiz pēc tuvākā punkta – tas būs redzams vairākas dienas, kaut arī spilgtums pakāpeniski samazināsies un pozīcija debesīs mainīsies. Ja nevarat to novērot pirmajā naktī, iespējas būs arī turpmākajās dienās, lai gan ziemeļu puslodē apstākļi būs mazāk labvēlīgi.
Kā asteroīds izskatīsies? Lai arī asteroīds ir lielāks par debesskrāpi, ar neapbruņotu aci to saskatīt nav iespējams. EKA lēš, ka tā spilgtums sasniegs aptuveni 10. magnitūdu, līdzīgi kā Neptūnam. Caur teleskopu vai astronomiskajiem binokļiem tas izskatīsies kā neliels gaismas punkts, kas lēnām kustas starp zvaigznēm. Tā kustība būs aptuveni 40 loka sekundes minūtē – pietiekami, lai pamanītu pārvietošanos, vērojot dažas minūtes.
Kāds aprīkojums nepieciešams? Pat skaidrākajās debesīs asteroīds ir 40 reizes blāvāks par vājākajām ar aci saskatāmajām zvaigznēm. Turklāt Mēness ir tuvu pilnmēness fāzei, kas samazina kontrastu. Tuvākā pietuvošanās brīdī asteroīds atradīsies pie Čūskneša un Čūskas zvaigznājiem, uz dienvidiem no spožās zvaigznes Vegas. Astronomijas lietotnes, piemēram, Stellarium, Sky Tonight vai SkySafari, palīdzēs noteikt tā atrašanās vietu, meklējot “1997 NC1”.
Astronomi iesaka izmantot komerciālu teleskopu ar apertūru vismaz 100 mm (4 collas), bet modeļi ar 150–200 mm nodrošinās daudz ērtāku novērošanu. To var saskatīt arī ar 15x70 vai 20x80 astronomiskajiem binokļiem, vēlams uz statīva un vietā bez gaismas piesārņojuma. Ja ir mākoņains vai nav teleskopa, Virtual Telescope Project piedāvās tiešraides 26. un 27. jūnijā.
