Ministrijas iebilst pret Igaunijas parlamenta deputātu likumprojektu par militāro tiesu izveidi
Igaunijas Tieslietu un digitālo lietu ministrija un Aizsardzības ministrija iebilst pret parlamenta deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz izveidot īpašas militārās tiesas darbībai kara laikā, norādot, ka nepieciešamās izmaiņas jau ir iekļautas vispārējā tiesu reformā.
Igaunijas valdības ministrijas ir paudušas iebildumus pret likumprojektu, ko iesnieguši vairāki parlamenta deputāti, tostarp atvaļināti ģenerāļi, kas paredz izveidot nacionālās aizsardzības tiesas jeb militārās tiesas, kas darbotos tikai ārkārtas stāvokļa vai kara laikā.
Tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta norādīja, ka nepieciešamie grozījumi jau ir izstrādāti vispārējās tiesu reformas ietvaros, kas tika pieņemta pirms vasaras pārtraukuma. Reforma paredz, ka tiesu sistēmā obligāti jābūt tiesnešiem, kas specializējas nacionālās aizsardzības jautājumos, un šie tiesneši saņems papildu apmācību darbam kara apstākļos. Pēc Pakostas domām, atsevišķas militārās tiesas nav nepieciešamas pat konflikta situācijās, jo esošā sistēma jau spēj nodrošināt ātru lietu izskatīšanu, piemēram, bāreņu aizbildņu iecelšanā. Viņa uzsvēra, ka ātrāka tiesvedība jāpanāk ar plašāku reformu, nevis jaunas tiesas izveidi.
Arī Aizsardzības ministrija kritizēja deputātu priekšlikumu, norādot, ka tiesnešu pārcelšana uz jaunu militāro tiesu vienkārši mainītu darba slodzi, nevis to samazinātu. Ministrija uzskata, ka tiesu sistēmas kopējā slodze nemazinātos.
Likumprojekta atbalstītāji, tostarp viens no tā autoriem, atvaļinātais ģenerālis Mēliss Kīli, apgalvo, ka atsevišķa tiesa ir nepieciešama kara laika kompetencei un paātrinātai tiesvedībai. Likumprojekta paskaidrojuma rakstā teikts, ka nacionālās aizsardzības tiesās apvienotos profesionālo tiesnešu juridiskās zināšanas ar virsnieku tiesnešu militāro pieredzi – katram profesionālajam tiesnesim būtu divi virsnieki kā zvērinātie tiesneši. Šī tiesa tiktu izveidota kā īpaša tiesa saskaņā ar Satversmes 148. pantu, un tās jurisdikcijā ietilptu krimināllietas, civillietas un administratīvās lietas, kas saistītas ar nacionālās aizsardzības jautājumiem, kā arī citas lietas, ko tai piešķir parlaments. Tā būtu pirmās instances tiesa, kuras lēmumus varētu pārsūdzēt tieši Augstākajā tiesā.
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Raits Maruste, kas piedalījās likumprojekta izstrādē, norādīja, ka militārās tiesas būtu kompetentas izskatīt lietas par militāriem noziegumiem, piemēram, nepakļaušanos, dezertēšanu, militāro noslēpumu izpaušanu vai militārā aprīkojuma iznīcināšanu, kā arī par starptautiskiem noziegumiem, piemēram, laupīšanu kara laikā. Viņš uzsvēra, ka kara apstākļos nav iespējams piemērot mierīgā laika civilprocesu.
Tallinas Administratīvās tiesas tiesnesis Daimars Līvs piebilda, ka militārās tiesas palīdz uzturēt disciplīnu bruņotajos spēkos un var izskatīt arī civillietas, piemēram, strīdus par ievainotu, pazudušu vai bojā gājušu karavīru mantiskajiem jautājumiem. Viņš norādīja, ka šādas tiesas ir izplatītas visā pasaulē un to darbības jomu galu galā noteiktu parlaments.
