Mīnu piesārņojums Ukrainā kopš iebrukuma sākuma savainojis gandrīz 1700 civiliedzīvotāju

Kopš Krievijas 2022. gadā sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā mīnas un citi sprādzienbīstami kara palieku veidi ir savainojuši gandrīz 1700 civiliedzīvotāju. Visvairāk cietušo ir lauksaimnieku vidū, jo liela daļa Ukrainas lauksaimniecības zemju atrodas bijušajās vai pašreizējās kaujas zonās, kur augsnē un laukos joprojām var atrasties neizsprāgusī munīcija un mīnas.

Lauksaimnieki, kuru ikdienas darbs saistīts ar zemes apstrādi, sējumu kopšanu un ražas novākšanu, saskaras ar paaugstinātu risku sastapt sprāgstvielas, jo daudzas platības vēl nav pilnībā pārbaudītas un attīrītas no kara laikā atstātajām bīstamajām ierīcēm. Mīnu piesārņojums ir kļuvis par vienu no ilgstošākajām un smagākajām kara sekām, kas turpina apdraudēt civiliedzīvotāju dzīvību un veselību arī teritorijās, kur aktīvas kaujas vairs nenotiek.

Šī situācija apgrūtina arī skarto lauksaimniecības zemju atgriešanu saimnieciskajā apritē, jo pirms to izmantošanas nepieciešama rūpīga un laikietilpīga izmīnēšana. Process ir dārgs un skar plašas teritorijas, kas pirms kara bija nozīmīgas Ukrainas lauksaimniecības ražošanas jomas, tostarp graudaudzēšanai izmantotās platības.

Dati par savainoto civiliedzīvotāju skaitu liecina, ka mīnu un citu sprāgstvielu radītais apdraudējums Ukrainā saglabājas augsts neatkarīgi no izmaiņām frontes līnijā. Šī problēma, visticamāk, prasīs ilgtermiņa risinājumus un ievērojamus resursus arī pēc kara beigām, lai nodrošinātu drošu atgriešanos pie ierastā dzīvesveida skartajos reģionos.