Miris diriģents Herberts Blumstedts 99 gadu vecumā
Zviedru izcelsmes diriģents Herberts Blumstedts, viens no vadošajiem Bēthovena, Brāmsa un Brukniera mūzikas interpretiem, miris 99 gadu vecumā savās mājās Gēteborgā. Viņa karjera ilga septiņus gadu desmitus.
Pasaulslavenais diriģents Herberts Blumstedts (Herbert Blomstedt) miris 99 gadu vecumā savās mājās Gēteborgā, Zviedrijā. Viņa karjera klasiskajā mūzikā ilga septiņus gadu desmitus, un diriģenta pults viņš nepameta gandrīz līdz mūža beigām: pēdējo koncertu vadīja šā gada maijā, 98 gadu vecumā.
No Masačūsetsas līdz pasaules skatuvēm
Blumstedts dzimis 1927. gada jūlijā Masačūsetsā, ASV, zviedru vecākiem, bet uzauga Zviedrijā un Somijā. Diriģēšanu viņš apguva pie Igora Markeviča, Žana Morela un Leonarda Bernstaina. Debiju piedzīvoja 1954. gadā ar Stokholmas filharmonijas orķestri.
Vēlāk viņš bija Oslo filharmonijas galvenais diriģents (1962–1968), desmit gadus vadīja Dānijas Radio simfonisko orķestri (1967–1977), no 1975. līdz 1985. gadam strādāja ar Drēzdenes Staatskapelle, bet no 1985. līdz 1995. gadam bija Sanfrancisko simfoniskā orķestra mūzikas direktors. Sadarbojies arī ar Leipcigas Gewandhaus orķestri (1998–2005). Pēdējos divos dzīves desmitgadēs cieši sadarbojās ar Londonas Philharmonia orķestri, kuru pirmoreiz diriģēja 2006. gadā Edinburgas festivālā.
Pēdējie koncerti
Pēdējo reizi Londonā viņš uzstājās 2024. gada novembrī, diriģējot Malera devīto simfoniju. Laikraksta The Guardian recenzents Mārtins Ketls to nosauca par vienu no labākajiem Malera Devītās izpildījumiem, ko iespējams dzirdēt. Šā gada maijā Sanfrancisko, kur Blumstedts bija orķestra goda diriģents, koncerts ar to pašu Malera simfoniju uz brīdi tika pārtraukts, kad viņš trešās daļas laikā salīga; viņš tolaik bija ļoti vārgs.
Atzinība
Blumstedts tika uzskatīts par vienu no pasaules vadošajiem Bēthovena, Brāmsa, Mendelszona un Brukniera mūzikas interpretiem; īpaši slavēti bija viņa Sibēliusa un Nīlsena simfoniju cikli. Viņš saņēmis divas Grammy balvas un Gramophone balvu, bet šoruden nosaukts par Praemium Imperiale laureātu. Vairāku orķestru goda diriģents bija arī Bambergā, Leipcigā, Kopenhāgenā, Tokijā, Stokholmā, Drēzdenē, Oslo un Norčēpingā.
Viņa menedžeris gandrīz četrus gadu desmitus Lotārs Šake paziņojumā teica, ka katra tikšanās ar diriģentu bija dāvana.
