Mitra un sapelējusi malka kamīnā: kā atpazīt un no kā izvairīties
Vācijas lauksaimniecības portāls atgādina, ka malka labi deg tikai tad, kad tās mitrums nokrities līdz aptuveni 15–20 procentiem. Sapelējusi malka kamīnā nav izmantojama, jo sadegšanas laikā telpā izplatās sporas.
Kamīnu un krāšņu īpašniekiem Vācijā jāpievērš uzmanība malkas kvalitātei: kā raksta Vācijas lauksaimniecības portāls agrarheute, malka parasti labi deg tikai tad, kad tās atlikušais mitrums ir samazinājies līdz aptuveni 15–20 procentiem. Tas svarīgi ikvienam, kas apkurē izmanto malku, jo slikti uzglabāta koksne var kļūt nederīga kurināšanai un kaitīga veselībai.
Kā rodas pelējums
Ja malka ilgstoši tiek glabāta pārāk mitrā vietā, tajā var izveidoties sēnītes, kas maina koksnes izskatu. Traipi uz malkas liecina par pelējuma bojājumu. To veicina liels mitrums un nekustīgs gaiss. Pelējums var parādīties jau dažu nedēļu līdz mēnešu laikā.
Melnas līnijas vai viegla krāsas maiņa daudzus atbaida, taču pati par sevi maz pasaka par kurināmā kvalitāti. Problēmas sākas tad, kad koksne jūtami zaudē vielu.
Kāpēc pelējusī malka nav piemērota
Sapelējusi malka kamīnā nav jālieto. Pārnēsājot un dedzinot to, sporas izplatās visā telpā. Alerģiķiem un astmas slimniekiem tas var ātri radīt problēmas, un sporas kaitīgas arī veseliem cilvēkiem.
Kā malku pasargāt
Malku var pasargāt no sēnīšu bojājumiem, glabājot to sausā vietā ar labu ventilāciju. Ja bojājums ir neliels, atsevišķi pagales jāatlasa un jāizmet.
Universāla kritērija, kad malka ir par vecu, nav. Tas atkarīgs no koka sugas: ozols un robīnija žūst ilgāk un ir noturīgāki pret laikapstākļiem, savukārt egle žūst ātrāk, taču ir jutīgāka pret mitrumu. Izšķiroša nozīme malkas kvalitātei ir uzglabāšanas apstākļiem.
