Mitrāks klimats samazina egļu spēju izturēt laika apstākļu galējības
Tartu Universitātes pētījums atklāj, ka palielināts mitrums kavē Norvēģijas egļu augšanu un padara tās neaizsargātākas pret sausumu, vētrām un kaitēkļiem, apdraudot šo nozīmīgo koku sugu Ziemeļeiropā.
Norvēģijas egle (Picea abies) ir viena no ekonomiski un ekoloģiski nozīmīgākajām koku sugām Ziemeļeiropā, taču tā ir īpaši jutīga pret klimata pārmaiņām tās seklās sakņu sistēmas dēļ. Dienvideiropā un Centrāleiropā arvien biežākie sausumi jau samazina egļu augšanu, izraisa fizioloģisko stresu un masveida koku bojāeju. Pētījumi liecina, ka augstā temperatūra, pieaugošais atmosfēras tvaika spiediena deficīts un augsnes izžūšana nākotnē ierobežos sugas izplatību tās areāla dienvidu daļā.
Klimata scenāriju modeļi prognozē, ka egles pakāpeniski virzīsies uz ziemeļiem, un līdz gadsimta beigām tās varētu zaudēt ievērojamu daļu no pašreizējā areāla Centrālajā un Austrumeiropā, kopējam areālam sarūkot līdz pat pusei.
Sliktos laika apstākļos novājinātās egles ir uzņēmīgākas pret kaitēkļiem, īpaši egļu astoņzobu mizgrauzi (Ips typographus). Siltāks un garāks vasaras periods ļauj vabolēm radīt vairākas paaudzes gadā, palielinot postījumu apjomu. Igaunijā egļu audzes aizņem apmēram piekto daļu mežu platības. Pēdējā desmitgadē mizgraužu bojājumi sasniedza nepieredzētu līmeni, un bija nepieciešama plaša sanitārā cirte. Bojājumu ģeogrāfiskais fokuss ir pārvietojies no dienvidiem uz ziemeļiem, centru un rietumiem.
Papildus mizgraužiem egles apdraud sakņu trupe (Heterobasidion), kas izraisa stumbra un sakņu puvi, samazina augšanu un padara kokus neaizsargātākus pret vētrām. Klimata sasilšana, tostarp maigākas ziemas, veicina šīs slimības izplatību.
Atšķirībā no Dienvideiropas, Ziemeļeiropā gaidāms mitrāks klimats. Saskaņā ar mērenu globālās sasilšanas scenāriju, vasaras nokrišņu daudzums Igaunijā līdz gadsimta beigām varētu palielināties par 15 procentiem. Palielināts nokrišņu daudzums un biežāki lietus periodi paaugstina relatīvo mitrumu meža ainavās.
Tartu Universitātes Ekofizioloģijas katedras pētījumi liecina, ka 15 procentu nokrišņu pieaugums būtiski neietekmē egļu fizioloģiskos procesus vai ražību mēreni mitrās augsnēs. Tomēr paaugstināts atmosfēras mitrums var palēnināt lapojuma attīstību un samazināt augšanas tempu. Koki, kas attīstās mitros apstākļos, veido mazākas skujas un dzinumus, kā arī samazinās fotosintēzes spēja. Resursi tiek novirzīti uz sakņu sistēmu, īpaši sīksaknēm, kas palielina elpošanas izmaksas un samazina resursus augšanai.
Mitrums ietekmē arī stomatu regulāciju – skujas kļūst mazāk jutīgas pret izmaiņām tvaika spiediena deficītā, samazinās ūdens izmantošanas efektivitāte. Tas padara kokus neaizsargātākus pret sausuma stresu un ūdensvada emboliju. Turklāt mitros apstākļos attīstītām skujām ir augstāks gaismas kompensācijas punkts fotosintēzei un lielāka tumšā elpošana, kas liecina par lielāku fizioloģisko stresu.
Pētījums norāda, ka klimata pārmaiņu ietekme uz mežiem ir sarežģītāka nekā iepriekš domāts. Lai gan globālā sasilšana varētu paātrināt boreālo mežu augšanu, palielināts mitrums Ziemeļeiropā šo efektu mazina. Egles nākotne Igaunijā un visā Eiropā ir nozīmīgs izaicinājums mežsaimniecībai un meža aizsardzībai.
