Mladiča nāve sadala Balkānus: vieniem miesnieks, citiem — varonis

Ratko Mladičs, kuru pasaulē pazina kā "Bosnijas miesnieku", ceturtdien miris cietumā, kur izcieta mūža ieslodzījumu par genocīdu, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci. Kā bosniešu serbu spēku komandieris deviņdesmito gadu Dienvidslāvijas sabrukuma karos viņš tiek uzskatīts par atbildīgu aptuveni 100 000 cilvēku nāvē. Vissmagākais noziegums saistīts ar Srebreņicu, kur 1995. gadā tika nogalināti vismaz 8000 bosniešu musulmaņu vīriešu un zēnu — notikums, ko starptautiskā sabiedrība atzinusi par genocīdu.

31 gadu pēc Deitonas miera līguma, kas izbeidza Bosnijas karu un 1425 dienas ilgo Sarajevas aplenkumu, Mladiča figūra joprojām šķeļ Balkānu sabiedrību. Sarajevas aplenkuma laikā nogalināti vairāk nekā 11 000 cilvēku, tostarp aptuveni 2000 bērnu. Kopumā konfliktā izvarotas 20 000 līdz 50 000 sieviešu un meiteņu, bet pārvietoti 2,7 miljoni cilvēku.

Sarajevas iedzīvotājs Džemils Hodžičs, kura 16 gadus vecais brālis Amels 1995. gadā gāja bojā no snaiperšāvēja lodes, spēlējot tenisu, stāstīja, ka bērnībā Mladičs viņiem bijis kā šausmu figūra, kas atbildīga par ģimeņu un draugu bojāeju. Kā vēstīja Horvātijas žurnālists Zorans Kusovačs, kurš vairākkārt ticies ar Mladiču kara laikā, ģenerālis lepojies ar to, ka Sarajevu tur "savā rokā" un var to iznīcināt jebkurā brīdī.

Serbijas valdība Belgradā paziņojusi, ka Mladičs tiks apbedīts ar valsts un militāriem apbalvojumiem, ko izraisījusi starptautiska nosodījuma vilni. Bosnijas serbu separātistu līderis Milorads Dodiks un ultranacionālistu politiķis Vojislavs Šešeļs publiski slavējuši Mladiču kā serbu tautas aizstāvi.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša birojs aicinājis atturēties no Srebreņicas genocīda noliegšanas vai kara noziegumu glorifikācijas. Srebreņicas memoriāla direktors Emirs Suljagičs, kurš pats izbēgis no pilsētas, uzsvēra, ka Mladiča nāve nemaina vēsturiskos faktus un ka svarīgākais ir nepieļaut, lai patiesība un atmiņa izzustu līdz ar viņu.