Mūžībā aizgājusi aktrise Marina Vladi — Francijas zvaigzne un Vladimira Vysocka mūza
24. septembrī 88 gadu vecumā mirusi franču aktrise Marina Vladi, kuru padomju un krievvalodīgā auditorija atcerējās galvenokārt kā dziedātāja Vladimira Vysocka mūzu un sievu, taču viņas filmogrāfija aptvēra ap 100 lomu vairāk nekā trīs gadu desmitos.
Franču aktrise Marina Vladi mirusi 24. septembrī 88 gadu vecumā. Viņa dzimusi netālu no Parīzes baltās emigrācijas ģimenē — tēvs bija operdziedātājs Vladimirs Poļakovs-Baidarovs, kura vārdā viņa izvēlējās savu skatuves uzvārdu, māte baletdejotāja Milica Envalde. Vladi bija slavenākā no četrām aktrišu māsām, kuras reiz kopā uznāca skatuvē Čehova lugā "Trīs māsas".
Padomju skatītāji viņu vispirms iepazina kā mistisku raganu Andrē Mišela melodrāmā "Blondā ragana", un tikai vēlāk — kā bārda Vladimira Vysocka mūzu un dzīvesbiedri. Viņu desmit gadus ilgā romance, kas ilga līdz dzejnieka nāvei 1980. gadā, kļuvusi par leģendu, kas krievvalodīgajā telpā aizēnojusi pašas Vladi slavu un talantu.
Pēc Vysocka nāves daudzi tuvinieki un draugi mēģinājuši nošķirt Vladi no dzejnieka mantojuma, jo īpaši sašutumu izraisījusi viņas atmiņu grāmata "Vladimirs, vai pārtrauktais lidojums" (1989), kurā viņu vainojusi neprecizitātēs un uzsvarā uz Vysocka atkarībām. Neskatoties uz kritiku, grāmata kļuvusi par bestselleru PSRS perestroikas laikā.
Plaša filmu karjera
Vladi karjera sākusies 1950. gados līdzīgi Brižitas Bardo panākumiem, un abas aktrises bieži salīdzinātas. Viņa spēlējusi Žana Delanuā, Žana Kokto un citu franču režisoru filmās, kā arī vairākās itāļu filmās kopā ar Marčello Mastroianni. 1963. gadā par lomu filmā "Mūsdienu stāsts: Bitīte karaliene" viņa saņēmusi labākās aktrises balvu Kannu kinofestivālā. Filma, kurā tēlota sieviete, kas pakļauj savu vīru, izraisījusi skandālu un tikusi uzskatīta par izaicinājumu tradicionālajām vērtībām.
- gadā Vladi piedalījusies Žana Lika Godāra filmā "Divas vai trīs lietas, ko es zinu par viņu", bet vēlāk strādājusi ar tādiem režisoriem kā Bertrāns Tavernjē, Marta Mesarosa un Etore Skola. Eiropā viņa bieži tikusi tipizēta kā noslēpumainās "krievu dvēseles" iemiesojums, spēlējot lomas filmās, kas balstītas krievu literatūrā, piemēram, Dostojevska "Noziegums un sods" un Čehova "Stepe".
Kopumā Vladi filmogrāfijā ir aptuveni 100 lomu, tomēr padomju un krievu auditorijai viņa vienmēr paliks pirmām kārtām kā dzejnieka mūza.
