Mūžīgie kari: Izraēlas konfliktu cikls bez beigām
Aptauja liecina, ka 92% izraēliešu uzskata, ka ASV vienošanās ar Irānu ir liegusi Izraēlai uzvaru, un gandrīz puse atbalsta turpmākus uzbrukumus Libānai un Hezbollah. Eksperti norāda, ka konfliktu cikls sakņojas gan politiskajā izdevīgumā, gan kolektīvajā traumā.
Nepilnu nedēļu pēc tam, kad Teherāna un Vašingtona parakstīja saprašanās memorandu, kas uz laiku izbeidza ASV un Izraēlas karu pret Irānu, izraēliešu noskaņojums ir skaidrs. Saskaņā ar jaunāko aptauju, pārliecinoši 92% izraēliešu uzskata, ka ASV ar šo vienošanos ir atdevusi viņu uzvaru pār gadu desmitiem senu ienaidnieku. Gandrīz puse aptaujāto uzskata, ka Izraēlai jāturpina uzbrukumi Libānai un Irānas atbalstītajai Hezbollah, neskatoties uz Vašingtonas aicinājumiem.
Kopš pārsteiguma uzbrukuma, ko 2023. gada 7. oktobrī veica teroristu grupējums Hamas, nogalinot 1139 cilvēkus, Izraēla ir veikusi nepārtrauktus karus visā reģionā. Tā ir pastrādājusi genocīdu Gazā, nonāvējot vairāk nekā 73 000 palestīniešu un nopostot lielas teritorijas. Izraēla divreiz uzbrukusi Irānai, nogalinājusi tūkstošus Libānā, cīnoties pret Hezbollah, veikusi vairākus iebrukumus Sīrijā un veikusi sporādiskus triecienus Irānas sabiedrotajiem hutiešiem Jemenā.
Izraēlas politiķi, kaut arī atšķirīgi vērtē karu norisi, ir vienisprātis par to atbalstu. Bijušais armijas štāba priekšnieks Gadi Eizenkots uzbrukumus Irānai nosauca par "taisnīgāko karu pēdējās desmitgadēs pret rūgtāko ienaidnieku". Opozīcijas līderis Jairs Lapids bija tikpat atbalstošs, tomēr sašutis par ASV lēmumu vienoties ar Irānu, nosaucot to par "vienu no šokējošākajām neveiksmēm Izraēlas ārpolitikā".
Telavivas Universitātes sociologs Daniels Bar-Tals norāda, ka šī attieksme ir sagaidāma - tā ir procesa rezultāts, kas Izraēlas politikā, plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā saista 2023. gada uzbrukumu ar centrālo identitātes enkuru - holokaustu. Viņš piebilst, ka "nacionālo mērķu taisnīgums, ebreju tautas slavināšana un kolektīvā upura sajūta" ir iesakņojusies vairuma izraēliešu apziņā.
Analītiķis Šaiels Ben-Efraims saskata divus galvenos dzinējspēkus, kas uztur bezgalīgo karu. Pirmais ir tūlītējie politiskie apstākļi - premjerministrs Benjamins Netanjahu, kuram tuvojas vēlēšanas, cenšas izvairīties no atbildības par 7. oktobri un korupcijas apsūdzībām, tāpēc ir ieinteresēts karos. Otrais ir kopš 7. oktobra notikušais apziņas fundamentālais pavērziens. Izraēlas militārā doktrīna tagad paredz sagraut jebkurus draudus pirms to rašanās, un diplomātiskas vienošanās netiek uzskatītas par iespējamām. "Nekādi potenciāli sasniegumi neapturēs šo patoloģiju, kas nāk no traumas un politiskās nepieciešamības," secina Ben-Efraims.
