Nācija, ko veidojis lietus: Skotijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde par lietu

Skotijas Nacionālā bibliotēka Edinburgā atklājusi izstādi, kas veltīta vienai no valsts raksturīgākajām iezīmēm – lietum. Izstāde, kas apmeklētājiem būs pieejama no 19. jūnija līdz 2027. gada 30. aprīlim, aplūko lietus ietekmi uz Skotijas zinātni, literatūru un ikdienas dzīvi.

Centrālā vieta atvēlēta 18. gadsimta zinātniekam Džeimsam Hatonam, kurš tiek uzskatīts par mūsdienu ģeoloģijas tēvu. 1784. gadā viņš izstrādāja "lietus teoriju", aprakstot ūdens tvaiku kondensāciju gaisā. Katru gadu Skotijā nolīst no 100 līdz 160 miljardiem kubikmetru lietus.

Izstādē apskatāmi arī tādi literāri darbi kā karaļa Džeimsa VI traktāts "Daemonologie" (1597), kurā viņš apsūdzēja raganas par vētru izraisīšanu, kas kavēja viņa jaunās līgavas Annas no Dānijas ierašanos. Šis darbs iedvesmoja Viljama Šekspīra lugu "Makbets", kuras fragments ar raganu jautājumu par tikšanos pērkona, zibens vai lietus laikā ir iekļauts izstādē.

Eksponāti ietver arī lietus kartes, tostarp vienu no 1912. gada, kurā atspoguļoti 25 gadu nokrišņu dati. Apmeklētāji var izmēģināt laika ziņu sienu, kurā ar pirmsdigitālajiem simboliem var spēlēt televīzijas sinoptiķi. Izstādi ceturtdien, 17. jūnijā, atklās pazīstamā laika ziņu moderatore Hetere Rīda.

Bibliotēkas kolekciju direktore Elisone Stīvensone norāda, ka lietus ir neatņemama Skotijas dzīves sastāvdaļa, kas parādās manuskriptos, kartēs, dzejā un filmās. Neskatoties uz mitrumu rietumos un ziemeļos, Edinburga ir viena no sausākajām pilsētām Apvienotajā Karalistē – Romā nolīst vairāk lietus.

Izstāde veltīta Melas Hjūstones piemiņai, kura bija bibliotēkas preventīvā konservatore un gāja bojā plūdos Skotijas Pierobežā 2023. gada sākumā. Viņai bija būtiska loma, lai bibliotēkas ēkas un kolekcijas izturētu klimata pārmaiņu radītos riskus.