Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā aicina uz izstādi par parkveida pļavām
No 23. oktobra līdz 15. novembrim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā apskatāma izstāde par parkveida pļavām, kas Latvijā saglabājušās aptuveni 1400 hektāru platībā. Tajā fotogrāfijās atspoguļota astoņu mākslinieku un grupu satikšanās ar šo ainavu.
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā Rīgā no 23. oktobra līdz 15. novembrim norisinās izstāde “Ceļojums uz Marsiem. Mākslinieks ienāk parkveida pļavā”. To kopīgi veidojuši Latvijas Dabas fonds un mākslinieki Kristaps Kalns un Sarmīte Māliņa. Izstāde iepazīstina ar parkveida pļavām – vienu no Latvijas retākajām un bioloģiski daudzveidīgākajām ainavām, kas mūsdienās saglabājusies vairs tikai aptuveni 1400 hektāru platībā.
Ekspozīcija izvietota muzeja galvenās ēkas trešā stāva vestibilā, Jaņa Rozentāla laukumā 1. Lielformāta fotogrāfijās redzamas astoņu Latvijas mākslinieku un mākslinieku grupu tikšanās ar pļavu ainavu dažādos gadalaikos, kā arī viņu iespaidi un atmiņas. Lielākā daļa attēlu uzņemta Valkas novada Marsos, kas ir viena no izcilākajām un senākajām parkveida pļavām valstī.
Mākslinieki satiekas ar dabu
- un 2026. gadā uz parkveida pļavām Ziemeļgaujā devās mākslinieki Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics, apvienība “Skuja Braden”, tēlnieks Aigars Bikše, dzejnieks Jānis Rokpelnis, komponists Krists Auznieks un māksliniece Krista Vindberga-Auzniece, mākslinieks Andris Eglītis, aktieris Vilis Daudziņš un grupa “Alejas”. Šīs tikšanās iemūžinājis fotogrāfs Kristaps Kalns, parādot cilvēku kā kultūrainavas daļu. Mākslinieki savu pieredzi izteica sev tuvā mākslas valodā, un viņu darbi papildina ekspozīciju.
Izstādes autore Sarmīte Māliņa pļavu raksturo kā vietu, kur dabas daudzveidību var piedzīvot ar visām maņām. “Mēs varējām justies kā bērni, sīki pētot ilustrācijas grāmatā,” viņa stāsta. Kalns savu lomu raksturo kā cilvēka un pļavas savedēja.
Gandrīz izzudusi ainava
Parkveida pļavās izklaidus aug lieli, seni koki, bet starp tiem mozaīkveidā izvietojušies atklāti zālāji. Šīs ainavas gadsimtu gaitā veidojušās līdz ar siena pļaušanu un lopu ganīšanu. Tās ir vienas no sugām bagātākajām ekosistēmām reģionā, kur mīt gan meža, gan pļavu savvaļas sugas, kā arī sugu kopienas, kas apdzīvo skraji augošus, saulē esošus kokus.
Mainoties saimniekošanas veidiem, parkveida pļavas Latvijā gandrīz izzudušas. Latvijas Dabas fonda direktore Inese Ebele norāda, ka mākslinieku iesaiste palīdz pievērst uzmanību šīs ainavas nozīmei un jautājumam par cilvēka un dabas attiecībām.
