Naftas cenas strauji aug Tuvo Austrumu spriedzes un ASV viesuļvētras draudu dēļ
Brent jēlnaftas cena ceturtdien pieauga par 3,8% līdz 104 dolāriem par barelu, jo pieaug bažas par konflikta eskalāciju ar Irānu un Meksikas līča ieguves traucējumiem. Tas izraisīja izpārdošanu obligāciju un akciju tirgos visā pasaulē.

Naftas cenas ceturtdien strauji cēlušās, jo investorus uztrauc Tuvo Austrumu spriedzes saasināšanās un ražošanas traucējumi, ko rada viesuļvētras draudi pie ASV krastiem. Starptautiskais etalons Brent pieauga par 3,8% un sasniedza 104 dolārus par barelu, un tas izraisīja pārdošanas vilni pasaules obligāciju un akciju tirgos.
Iespējami triecieni Irānai
Saskaņā ar izdevuma The Atlantic ziņojumu Baltais nams ir lūdzis Pentagonam sagatavot variantus triecieniem Irānai pirms ASV starpposma vēlēšanām. Publikācija atsaucas uz neminētām Donalda Trampa administrācijas amatpersonām, kuras norādījušas, ka triecienu apjoms, mērķi un pats lēmums joprojām tiek apspriesti. Ziņojums mazina cerības, ka Tramps atturēsies no konflikta saasināšanas pirms vēlēšanām nākamajā mēnesī. Pēc “ierobežotas operācijas” pēc vēlēšanām varētu sekot nopietnāka rīcība.
ASV un Izraēlas karš pret Teherānu ir nonācis astotajā mēnesī. Uzbrukumi tankkuģiem Hormuza šaurumā sasnieguši augstāko līmeni kopš kara sākuma, samazinot satiksmi un pastiprinot bažas par piegādēm. Pēdējais uzbrukums notika trešdien, kad pie Katāras ziemeļu krasta tankkuģi trāpīja vairāki šāviņi, un ir cietušie, ziņo Apvienotās Karalistes Jūras tirdzniecības operāciju birojs.
Vētra Meksikas līcī
Cenas cēlušās arī tāpēc, ka tropiskā vētra Isaias pārauga Atlantijas sezonas pirmajā viesuļvētrā. Shell un Chevron paziņoja par ieguves apturēšanu, vētrai tuvojoties reģionam; to gaidāms sauszemi sasniegt piektdien vai sestdien. Dānijas kuģniecības grupa Maersk savukārt paziņoja par ārkārtas degvielas piemaksas palielināšanu visiem eksporta un importa sūtījumiem.
Tirgu reakcija
Enerģijas sadārdzinājums pastiprina inflācijas bažas un cerības, ka centrālajām bankām nāksies celt procentu likmes. Obligāciju izpārdošana turpinājās: Francijas 10 gadu ienesīgums pieauga par 6 bāzes punktiem līdz 4,931%, nedaudz atpaliekot no pagājušonedēļ sasniegtā 24 gadu rekorda 4,994%. Vācijas 10 gadu ienesīgums palielinājās līdz 3,504%, bet ASV 10 gadu valsts obligāciju — līdz 5,331%.
Krita arī akciju indeksi: Japānas Nikkei zaudēja 1,4%, Dienvidkorejas Kospi — 2,6%, Stoxx Europe 600 — 1%, bet Lielbritānijas FTSE 100 agrā tirdzniecībā — 0,6%.


/nginx/o/2022/04/13/14482067t1hbe1b.jpg)