Naftas cenu pieaugums varētu piespiest Lielbritāniju celt procentu likmes
Pēc ekonomistu domām, naftas cenai atgriežoties virs 100 dolāriem par barelu, Anglijas Banka varētu būt spiesta paaugstināt procentu likmes, neskatoties uz plānoto noturēšanu pašreizējā līmenī.
Londonas Sitijas ekonomisti brīdina, ka Anglijas Banka varētu būt spiesta mainīt savas ekonomikas prognozes un vēlāk šogad paaugstināt procentu likmes, ja naftas cena atgriezīsies virs 100 dolāriem par barelu. Pirms ceturtdien gaidāmās Bankas sanāksmes eksperti norāda, ka, lai arī šonedēļ procentu likmju paaugstinājums, visticamāk, tiks izvairīts, turpmāk tas varētu notikt Tuvo Austrumu konflikta dēļ.
Lielbritānijas ekonomika kopš Donalda Trampa kara ar Irānu sākuma martā ir bijusi samērā noturīga, taču pēc pagājušajā nedēļā atjaunotajām kaujām šī noturība varētu būt apdraudēta. ASV un Irānas trauslā pamiera izjaukšana atkal pacēla naftas cenas līdz aprīļa un maija augstākajiem līmeņiem, radot bažas, ka augstākas cenas degvielas uzpildes stacijās izraisīs inflācijas kāpumu.
Jēlnaftas markas "Brent" barels ceturtdien pārsniedza 100 dolārus, bet piektdien kritās līdz 96 dolāriem, kas ir krietni vairāk nekā 71 dolārs mēneša sākumā. Arī gāzes cenas ir pieaugušas pirms izšķirošā perioda, kad lielākā daļa Eiropas valstu papildina krātuves ziemas apkures sezonai.
Deutsche Bank galvenais Lielbritānijas ekonomists Sanjajs Raja norāda, ka aprēķini varētu mainīties, ja saglabāsies aviotriecienu intensitāte un jūras ceļi, kas ļauj tankkuģiem iebraukt un izbraukt no naftas termināļiem, paliks bloķēti. Pēc viņa domām, tuvākajā laikā pastāv risks, ka procentu likmes varētu tikt paaugstinātas, un daudz kas ir atkarīgs no enerģētikas šoka ilguma.
Nomura ekonomists Džordžs Baklijs piebilst, ka finanšu tirgi skaidri signalizē: augstākas naftas cenas nozīmē augstākas procentu likmes. Pie 90 dolāriem par barelu būtu nepieciešami pusotra ceturtdaļpunkta paaugstinājumi, bet pie 100 dolāriem - divi paaugstinājumi par 25 bāzes punktiem.
Bijušais Starptautiskā Valūtas fonda galvenais ekonomists Mohameds El-Erians norāda, ka ilgstošs naftas cenu pieaugums līdz 90 dolāriem varētu būt pietiekams, lai pārrakstītu Lielbritānijas politikas veidotāju prognozes. Viņš skaidro, ka tas radītu ievērojamu spiedienu uz vispārējo inflāciju, palielinot bažas par netiešām sekām, piemēram, pārtikas cenām, kuras ietekmē dīzeļdegvielas transportēšanas izmaksas.
Capital Economics pārstāve Rūta Gregorija saka, ka sliktākajā scenārijā, ja inflācija tuvākajos mēnešos pieaugtu līdz 7%, procentu likmes Lielbritānijā, visticamāk, pieaugtu no 3,75% līdz 4,75%. Savukārt Harvinders Kalirai no Oxford Economics uzskata, ka Banka, visticamāk, ignorēs naftas šoku un politisko troksni, lai procentu likmes noturētu stabilas, pirms nākamgad tās atkal samazinās.
Līdz šim Anglijas Bankas Monetārās politikas komiteja, visticamāk, ceturtdien balsos par likmju saglabāšanu 3,75% līmenī, un šāds lēmums tiek prognozēts vismaz līdz decembrim, balsojumam esot septiņi pret divi. Tomēr daži ekonomisti, piemēram, Liverpūles universitātes profesors Kostass Milass, brīdina, ka naftas cenu šoki izraisa ilgstošus inflācijas periodus un ar tiem jācīnās ātri.
Finanšu tirgi sagaida procentu likmju paaugstinājumu arī Eiropas Centrālās bankas padomes nākamajā sanāksmē 10. septembrī. ECB jūnijā pirmo reizi kopš 2023. gada paaugstināja likmes, reaģējot uz augstāku inflāciju, ko izraisījis karš Irānā.
