Narvā plāno atjaunot pašvaldības avīzi; žurnālisti un bijusī mere kritizē ieceri
Narvas pilsētas pašvaldība Igaunijā nolēmusi atjaunot pirms četriem gadiem slēgto pašvaldības avīzi un tai budžetā paredzējusi 30 000 eiro. Ieceri kritizē bijusī mere un vietējā laikraksta galvenais redaktors, savukārt koalīcija uzsver vajadzību pēc drukātas informācijas.
Igaunijas pierobežas pilsētā Narvā nolemts atjaunot pašvaldības laikrakstu, no kura atteicās pirms četriem gadiem. Pilsētas budžetā avīzes izveidei paredzēti 30 000 eiro. Ideja izraisījusi diskusiju par to, kas noteiks izdevuma saturu, vai tas varēs kritizēt savus dibinātājus un vai pilsētai vispār vajadzīga sava avīze, ja par vietējiem notikumiem jau raksta neatkarīgie mediji.
Plānots, ka jaunais izdevums stāstīs par pilsētas notikumiem un pašvaldības lēmumiem. Koalīcija uzskata, ka drukāta avīze nepieciešama galvenokārt iedzīvotājiem, kuri informāciju ierasts saņemt nevis internetā, bet drukātā veidā.
Ko saka pašvaldības pārstāvji
Narvas pilsētas domes priekšsēdētājs Urbo Vārmans norādīja, ka tā nebūs ne opozīcijas, ne koalīcijas avīze. Tā rakstīs par to, kas notiek domē, pilsētas valdē un citur, bet skandalozākiem materiāliem esot privātie laikraksti. Viņš arī teica, ka izdevumā nevarēs rakstīt ikviens interesents. Dome esot lēmusi, ka avīze vajadzīga, un apstiprinājusi budžetu, bet pilsētas struktūrām vēl jāpilnveido koncepcija. Pagaidām nav skaidrs ne tirāža, ne izdevējs, ne pirmā numura iznākšanas laiks.
Narvai jau bijusi sava avīze Narva Linnaleht, kuras izdevējs darbību izbeidza 2022. gadā. Bijusī mere Katri Raika uzskata, ka pie šīs pieredzes atgriezties nevajadzētu. Viņa atgādināja, ka pirms sešiem vai septiņiem gadiem pret to aktīvi iestājušies, jo tā bijusi propaganda. Pēc viņas teiktā, avīze agrāk iznākusi divreiz mēnesī, bet tagad plānota reizi mēnesī. Raika norādīja, ka iedzīvotāji jau lasa ERR, ETV+, Radio 4, Delfi un Postimees, kā arī avīzes Gorod un Põhjarannik.
Kritika no mediju puses
Laikraksta Põhjarannik galvenais redaktors Eriks Gamzejevs uzskata, ka šādu izdevumu nevar saukt par avīzi, jo tas aizvaino žurnālistus, un nosauca to par vietējās varas propagandas līdzekli. Viņš brīdināja arī par tirgus principu pārkāpumu: ja pašvaldības izdevums pārdos reklāmu, bet lielāko daļu izmaksu segs pilsētas budžets, tas varēs piedāvāt tikai simboliskas cenas.
Iedzīvotāju viedokļi
Narvas iedzīvotāji atbildēja dažādi. Tatjana pastāstīja, ka jau lasa bezmaksas avīzi Gorod, un uzskata, ka vēl viena nenāktu par ļaunu, ja tajā būtu arī sludinājumi. Svetlana avīzes nelasa, jo ziņas atrod internetā. Alekseju pašvaldības ziņas īpaši neinteresē, taču viņš šādu avīzi laiku pa laikam lasītu.
