pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

BaltijaPublicēts: 2026. gada 16. novembris 17:01

Narvas mērs baidās no robežas slēgšanas humanitārajām un ekonomiskajām sekām

Narvas mērs Jāns Toots uzskata, ka, pilnībā slēdzot Igaunijas un Krievijas robežu, kontrole jāatjauno arī uz Latvijas robežas. Viņš aicina valdību paredzēt humanitārās caurbraukšanas iespējas un baidās no ietekmes uz nodarbinātību pilsētā.

Foto: ERR News

Igaunijas pilsētas Narvas, kas atrodas pie robežas ar Krieviju, mērs Jāns Toots (Centriešu partija) uzskata, ka gadījumā, ja Igaunijas un Krievijas robeža tiks pilnībā slēgta, robežkontrole jāatjauno arī uz Igaunijas un Latvijas robežas. Viņš arī aicina valdību ļaut Igaunijas iedzīvotājiem humanitāru iemeslu dēļ šķērsot robežu, ja Krievijā dzīvo viņu tuvinieki.

Igaunijas valdība paziņoja par nodomu no 1. decembra slēgt visus robežšķērsošanas punktus ar Krieviju. Tas notiek pēc mēģinātā dedzināšanas uzbrukuma aizsardzības uzņēmumam Threod Systems Viimsi 14. novembrī. Pēc Igaunijas Iekšējās drošības dienesta (ISS) datiem, uzbrukums bijis organizēts pēc Krievijas militārās izlūkdienesta GRU norādījuma. Aizdomās par iesaistīšanos uzbrukuma sagatavošanā aizturēti astoņi Latvijas iedzīvotāji.

Trīs mēra bažas

Intervijā ERR pirmdien Toots sacīja, ka par valdības plāniem uzzinājis no ziņām. Pēc viņa teiktā, iekšlietu ministrs ar viņu iepriekš bija pārrunājis iespējamos robežas slēgšanas scenārijus, taču par konkrētu lēmumu pilsētas vadība iepriekš informēta netika.

Pirmā bažu joma ir drošība. Ja iestādes apdraudējumu uzskata par pietiekami nopietnu, lai slēgtu robežu ar Krieviju, kontrole būtu jāatjauno arī uz Igaunijas un Latvijas robežas. Mērs norādīja, ka nesenie nelegālas robežšķērsošanas gadījumi bijuši saistīti ar cilvēkiem, kas ieradušies no Latvijas puses.

Otrā joma ir humānā. Toots uzskata, ka jāatrod veids, kā Igaunijas iedzīvotāji varētu doties uz Krieviju, lai apciemotu vecākus tuviniekus, apmeklētu bēres vai risinātu citus steidzamus ģimenes jautājumus.

Trešā joma ir ekonomiskā. Robežas slēgšana varētu vēl vairāk kaitēt nodarbinātībai Narvā, jo robežsargi un muitas darbinieki pārsvarā ir vietējie iedzīvotāji. Pilsēta varētu zaudēt arī daļu tūristu no Somijas, Latvijas un citām valstīm, kuri izmantojuši vietējās viesnīcas un restorānus.

Toots jau sazinājies ar iekšlietu ministru un plāno izklāstīt savus argumentus. Jautājums apspriests arī Centriešu partijas vadības rīta sanāksmē, kurā Narvas mērs ir viceprezidents. Jautāts par patversmes celtniecību cilvēkiem, kas gaida pie robežas (tai pilsētas budžetā piešķirts finansējums), viņš atbildēja: "Tagad viss ir apturēts."

Domes priekšsēdētājs prasa valsts atbalstu

Narvas domes priekšsēdētājs Urbo Vārmans sacīja, ka robežas slēgšanas gadījumā sagaida valdības atbalstu Narvas iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņaprāt, Narvai un visam Ida-Virumā apriņķim jāpaliek vietai, kur cilvēki droši jūtas, apmeklējot, dzīvojot un investējot. Vārmans uzsvēra, ka drošības iestāžu vērtējumi jāuztver nopietni, taču valstij jābūt arī konkrētam plānam, kā atbalstīt visvairāk skarto reģionu.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā