NASA Romana teleskopā slēpjas jauns solis eksoplanētu meklēšanā
NASA gatavojas palaist Nensijas Greisas Romana kosmisko teleskopu, kura sastāvā ir eksperimentāls koronogrāfs — pirmā ierīce, kas mēģinās tiešā veidā uztvert no planētas virsmas atstarotu zvaigznes gaismu. Testa dati palīdzēs veidot nākamās paaudzes teleskopus, kas spēs saskatīt Zemei līdzīgas planētas ap citām zvaigznēm.
Tuvojas NASA Nensijas Greisas Romana kosmiskā teleskopa palaišanas logs. Lai gan teleskopa galvenais instruments sniegs ieguldījumu gandrīz visās astrofizikas nozarēs, uzmanību pelna arī tā sastāvā iebūvētais koronogrāfs — eksperimentāla iekārta, kas pirmo reizi mēģinās tieši uztvert zvaigznes gaismu, kas atstarojusies no planētas virsmas.
Koronogrāfs būtībā ir sava veida saules aizsegs, kas nobloķē spilgtas zvaigznes gaismu, ļaujot saskatīt blakus esošu, daudz vājāku objektu. Šādas ierīces jau lidojušas kosmosā — tās izmantoja gan Hubble, gan James Webb teleskopi. Tomēr Romana koronogrāfs ir ievērojami sarežģītāks, jo izmanto adaptīvo optiku — tehnoloģiju, kas deformē spoguli, lai kompensētu gaismas traucējumus. NASA šo uzdevumu salīdzina ar mēģinājumu fotografēt spraigo tauriņu blakus prožektoram no citas valsts otra gala.
Adaptīvā optika parasti tiek izmantota lielos zemes teleskopos, piemēram, Čīles Very Large Telescope un Havaju Keck observatorijā, kur tā kompensē Zemes atmosfēras radītos traucējumus. Kosmosa teleskopiem šāda tehnoloģija līdz šim nebija nepieciešama, jo tie atrodas ārpus atmosfēras, taču tie arī nekad iepriekš nav mēģinājuši saskatīt vecas, vēsas planētas, kuras izgaismo tikai atstarota zvaigznes gaisma.
Romana panākumu atslēga ir divi plaukstas lielumā esoši spoguļi, katrs no tiem aprīkots ar aptuveni 2300 mikroskopiskiem aktuatoriem, kas ar nelielu elektriskās strāvas impulsu maina formu, lai neitralizētu traucējumus. Tā ir pirmā reize, kad NASA kosmosā izmanto aktīvi deformējamus spoguļus. Papildus tam sistēmai nepieciešami īpaši jutīgi detektori, kā arī rūpīgi izstrādātas maskas — zvaigžņu aizsegi, kas ir daudz sarežģītāki nekā Hubble izmantotie vienkāršie metāla elementi.
Misijas laikā zinātnieki pārbaudīs koronogrāfa darbību, mēģinot saskatīt vairākas jau zināmas eksoplanētas, kā arī vērojot zvaigznes, ko ieskauj putekļu vai gruvešu mākoņi. Iegūtie dati palīdzēs sagatavot nākamās paaudzes instrumentus, tostarp plānoto Habitable Worlds Observatory un Lazuli Space Observatory, kas nākotnē varētu ļaut tieši saskatīt Zemei līdzīgas planētas ap citām sauleszvaigznēm.
