NATO 2026. gada budžets: no vēlmēm uz reāliem 5% mērķiem
NATO valstis pēc Hāgas samita apņēmušās aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5% no IKP, taču reālais militārais slogs veidos tikai 3,5%. Lēmums maina gan aizsardzības rūpniecību, gan ASV un Eiropas attiecības.
Ilgus gadus NATO dalībvalstu apņemšanās tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) aizsardzībai bija drīzāk formāls mērķis nekā reāla prakse. Situācija mainījās pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, kad lielākā daļa alianses valstu sāka pakāpeniski tuvoties noteiktajam slieksnim.
Hāgas samita lēmums
- gadā NATO valstis Hāgas samitā vienojās par jaunu, ievērojami augstāku mērķi – aizsardzības izdevumus palielināt līdz 5% no IKP. Lēmums izraisīja aktivitātes pieaugumu aizsardzības rūpniecībai piesaistītajos tirgus sektoros, radot garas pasūtījumu rindas un liekot valstīm plānot ievērojamus finanšu ieguldījumus.
Ne viss ir tiešie militārie izdevumi
Tomēr jaunajam mērķim ir svarīga nianse – no kopējiem 5% tikai 3,5% jānovirza tieši aizsardzībai, un šis termiņš noteikts ne vēlāk kā līdz 2035. gadam. Atlikušie 1,5% paredzēti tā sauktajai "mīkstajai aizsardzībai" – militārajai mobilitātei, infrastruktūrai un citiem saistītiem projektiem. Daļa no šiem ieguldījumiem, piemēram, stratēģiskie dzelzceļa mezgli un ostu infrastruktūra, tiktu īstenoti neatkarīgi no NATO prasībām.
Ietekme uz starptautiskajām attiecībām
Jaunie izdevumu apjomi, ko mēra triljonos, ietekmē ne tikai NATO militāro spēju attīstību, bet arī ASV un Eiropas savstarpējās attiecības. Šie procesi tiek saistīti arī ar to, kā tālāk veidosies gan Ukrainas, gan Krievijas nākotnes izredzes konflikta kontekstā.
