pirmdiena, 2026. gada 16. novembris
Rīga TV

Pasaules un Latvijas ziņas vienuviet

PasaulePublicēts: 2026. gada 16. novembris 04:04

NATO 2027. gadā nerīkos līderu samitu Albānijā un samazina augsta līmeņa sanāksmju skaitu

Ziemeļatlantijas līguma organizācija (NATO) nolēmusi, ka 2027. gadā plānotais alianses līderu samits Albānijā nenotiks, un samazinās arī ministru tikšanos skaitu. Pārmaiņas notiek laikā, kad dalībvalstu starpā ir domstarpības par aizsardzības izdevumiem, karu Ukrainā un ASV politiku pret Irānu.

Foto: Latvijas Avīze

Militārā alianse NATO pieņēmusi neierastu lēmumu: 2027. gadā nenotiks plānotais valstu un valdību vadītāju samits Albānijā. Vienlaikus aliansē paredzēts samazināt arī augsta līmeņa sanāksmju skaitu. Kā vēsta ziņu aģentūra “Associated Press”, šie soļi tiek spērti laikā, kad dalībvalstis nesaskan par aizsardzības izdevumiem, karu Ukrainā un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) politiku attiecībā uz Irānu.

Albānijas premjerministrs Edi Rama apstiprinājis, ka 2027. gadā samits Tirānā nenotiks. Pēc viņa teiktā, sabiedrotie vēl nav vienojušies par nākamās tikšanās laiku. “Pašlaik nav vienotas nostājas par to, kad samits notiks, taču noteikti ne 2027. gadā. Ja tas notiks 2028. gadā, tad Tirānā,” sacīja Rama.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute aicinājis lēmumu neuztvert kā ārkārtēju notikumu, uzsverot, ka samiti tiek rīkoti tad, kad tas ir nepieciešams.

Samazina arī ministru tikšanās

Pārmaiņas skar ne tikai līderu samitus. 2026. gada oktobrī nenotika ierastā aizsardzības ministru sanāksme, un tāda nav paredzēta arī 2027. gada oktobrī. Ārlietu ministri nākamgad tiksies vienu reizi, nevis divas, kā līdz šim. Aliansē to skaidro ar sanāksmju formāta reorganizāciju.

Domstarpības un izmaksas

Viena no neskaidrībām saistīta ar Albānijas aizsardzības izdevumiem: prognozes liecina, ka šogad tie būs 2,15% no iekšzemes kopprodukta (IKP). NATO mērķis ir, lai līdz 2035. gadam dalībvalstis aizsardzībai atvēlētu 5% no IKP, no tiem 3,5% tiešajām vajadzībām un 1,5% ar aizsardzību saistītai infrastruktūrai. Daļa dalībvalstu uzskata Albānijas ieguldījumu par nepietiekamu, taču zemāki rādītāji ir arī Spānijai, Beļģijai un Slovēnijai.

Spriedzi pastiprina ASV nostāja. Aizsardzības ministrs Pīts Hegsets un valsts sekretārs Marko Rubio vairākkārt izlaiduši NATO sanāksmes vai pametuši tās pirms beigām, bet prezidents Donalds Tramps izraisījis domstarpības ar izteikumiem par Grenlandi un prasībām atbalstīt viņa rīcību pret Irānu.

Samiti ir arī dārgi: 2025. gada samita sagatavošana Hāgā ilga aptuveni gadu un Nīderlandei izmaksāja ap 100 miljoniem ASV dolāru. Eksperti norāda, ka jaunie izdevumu mērķi jau saskaņoti, bet militārās plānošanas jautājumi apspriesti samitā Ankarā. Eiropas Politikas analīzes centra vecākais pētnieks Deivids Ketlers uzskata, ka starp samitiem varētu būt pat divu vai trīs gadu pārtraukums, bet ārkārtas situācijās NATO var sasaukt steidzamu attālinātu sanāksmi.

Komentāri

0/1500

Komentāri tiek automātiski moderēti. Aizliegts naids, draudi, personas dati un spams.

Ielādē komentārus…

Vēl šajā kategorijā