NATO eksperte: nākotnes domāšana ir prasme, ko var attīstīt
NATO Aizsardzības koledžas analītiskās nodaļas vadītāja Florence Goba uzskata, ka nākotne nav pašsaprotama, bet sistēma, ar kuru var mācīties strādāt, un aicina attīstīt prasmi domāt par iespējamiem scenārijiem.
Florence Goba, kas vada NATO Aizsardzības koledžas analītisko nodaļu Romā, profesionāli nodarbojas ar prognozēšanu. Viņas grāmatā "Nākotne: lietotāja rokasgrāmata" viņa skaidro, ka nākotne nav liktenis, bet sistēma. Viņa uzsver, ka jākoncentrējas uz iespējām, nevis negatīvismu.
Cilvēki bieži ir pasīvi attiecībā pret nākotni, lai gan mēs to nepārtraukti veidojam. Goba norāda, ka nākotne vienmēr ir daudzveidīga – iespējamā, iespējamā, ticamā un neticamā. Lielākā daļa mūsu domāšanas un lēmumu ir saistīti ar nākotni.
Rietumu sabiedrības pārāk orientējas uz pagātni, atšķirībā no Āzijas. Rietumos valda pesimisms par nākotni klimata, tehnoloģiju un politisko krīžu dēļ, lai gan globāli cilvēki ir optimistiskāki.
Nākotne ir subjektīva – tā pastāv mūsu prātā. Mēs par to domājam vidēji 59 reizes dienā. Goba izšķir četrus nākotnes veidus: ikdienas, dzīves mēroga, laikmeta un sakrālo.
Radošums, pēc Gobas domām, nav iedzimts – to var trenēt. Svarīgi izvairīties no katastrofiskās domāšanas un vēlmju domāšanas. Politiskie līderi bieži izmanto biedēšanu. Arī horoskopi un astroloģija ir "viltus nākotnes" piemēri.
Cilvēce pēc vairākām krīzēm ir nonākusi situācijā, kur daudz iespēju, bet trūkst zināšanu. Tomēr vēsture rāda, ka cilvēki vienmēr atrod risinājumus.
