NATO ģenerālis: Baltijas valstis ir kļuvušas krietni drošākas, taču temps jāpalielina
NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds intervijā LETA norāda, ka Baltijas valstu aizsardzība ir ievērojami stiprinājusies, pateicoties skaidriem plāniem un ciešākai koordinācijai, tomēr aliansei jāturpina paātrināt pielāgošanos jaunajiem draudiem.
Rīgas konferences laikā NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā priekšnieka vietnieks ģenerālleitnants Džons Mīds aģentūrai LETA sacīja, ka Baltijas valstu drošības situācija pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies. Par galveno pamatu viņš min Eiroatlantiskās telpas atturēšanas un aizsardzības koncepciju (DDA), kas apvieno reģionālos un nacionālos aizsardzības plānus vienotā sistēmā.
Ģenerālis uzsvēra, ka reģionā jau darbojas divas konkrētas operācijas – "Baltic Sentry", kas vērsta uz Baltijas jūras zemūdens infrastruktūras aizsardzību, un gaisa telpas aizsardzības operācija "Eastern Sentry". Viņš atzīmēja, ka pēc "Baltic Sentry" uzsākšanas nav atkārtojušies zemūdens kabeļu pārgriešanas incidenti.
Vēl pastāv nepilnības
Mīds atzina, ka aizsardzībā joprojām ir atsevišķas nepilnības, kuru novēršanai Sabiedroto spēku virspavēlnieka vadībā tiek īstenota jauna kampaņa. Viņš uzsvēra, ka NATO jāpielāgojas ātrāk, jo pasaule atrodas bruņoto spēku revolūcijas apstākļos. Kā Baltijas valstu stratēģisku izaicinājumu viņš minēja ģeogrāfiskā dziļuma trūkumu, ko kompensē visas 32 alianses dalībvalstis.
Runājot par Krievijas hibrīduzbrukumiem, ģenerālis norādīja, ka termins var nebūt precīzākais, jo NATO ģenerālsekretārs biežāk lieto vārdu "destabilizēšana". Šādu darbību mērķis, viņa skatījumā, ir mazināt atbalstu Ukrainai, un adekvāta atbilde ir vēl lielāka alianses vienotība un atbalsts Kijivai.
ASV klātbūtne un loģistika
Mīds atzina, ka daļa aizsardzības pienākumu tiek pārdalīta, Eiropas valstīm palielinot ieguldījumu, tomēr ASV klātbūtne Eiropā saglabā izšķirošu nozīmi. Viņš norādīja uz vērā ņemamu progresu loģistikas koordinācijā starp Baltijas valstīm un NATO, minot arī gaidāmās mācības ar nacionālajiem operatīvajiem centriem.
Ģenerālis pauda, ka pašlaik nav nepieciešams izvietot papildu starptautiskos spēkus Baltijā, taču nākamgad mācībās "Steadfast Defender" tiks testēta spēku pastiprināšanas spēja. Viņš atzīmēja arī Vācijas un Nīderlandes kopīgo operāciju, kas no jūlija vada modrības pasākumus Latvijā un Igaunijā.
