NATO ģenerālsekretārs pirms samita Ankarā pieprasa skaidru plānu aizsardzības izdevumiem
NATO ģenerālsekretārs Rite pirms alianses samita Ankarā aicinājis dalībvalstis iesniegt skaidru plānu aizsardzības izdevumu palielināšanai, jo dažas valstis joprojām nav sasniegušas iepriekšējos mērķus.
Otrdien Turcijas galvaspilsētā Ankarā sāksies divu dienu NATO samits, kas notiek laikā, kad ASV samazina savu lomu Eiropas drošības garantēšanā un pieprasa lielākus ieguldījumus no sabiedrotajiem.
Pagājušajā gadā 32 NATO dalībvalstis vienojās aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), no kuriem 3,5% paredzēti aizsardzības budžetam un 1,5% infrastruktūrai, piemēram, ceļiem, tiltiem un ostām, lai konflikta gadījumā karaspēks un tehnika varētu ātrāk pārvietoties.
Spānija atbalstīja šo mērķi, taču norādīja, ka tā spēj izpildīt NATO drošības prasības bez tik lieliem tēriņiem. Vairākas NATO valstis joprojām nav sasniegušas alianses iepriekšējo mērķi – 2% no IKP aizsardzībai.
Uz jautājumu, kas sagaida sabiedrotos bez skaidra plāna, Rite atbildēja: "Ja viena vai divas valstis vēl ir jāpārliecina, mums ir veidi, kā to izdarīt."
ASV vēstnieks NATO Metjū Vitakers pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Savienotajām Valstīm ir sagatavots kaut kas tiem, kas nepalielina aizsardzības izdevumus, taču viņš atteicās precizēt.
Runājot par Eiropas sabiedroto un Kanādas izdevumiem, Rite atzina, ka "līdz šim redzamie rādītāji ir iespaidīgi". Pēc NATO aplēsēm, 2025. gadā un šogad tās kopā aizsardzībā ieguldīs par 258 miljardiem ASV dolāru (226 miljardiem eiro) vairāk nekā iepriekšējos gados.
Tomēr ar to varētu nepietikt, lai apmierinātu ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju. Tramps ir atkārtoti kritizējis sabiedrotos par nepietiekamiem aizsardzības izdevumiem un draudējis neaizstāvēt nevienu NATO dalībvalsti, kas nedara pietiekami daudz savas drošības garantēšanai. Viņš arī kritizējis sabiedrotos par nepietiekamu atbalstu ASV un Izraēlas karā ar Irānu.
