NATO militārajā palīdzībā Ukrainai trūkst aptuveni 7 miljardu eiro

NATO dalībvalstīm šogad trūkst aptuveni 7 miljardu eiro, lai izpildītu solījumu sniegt Ukrainai militāro palīdzību, kamēr Krievija pastiprina gaisa uzbrukumus, bet Kijiva prasa vairāk pretgaisa aizsardzības līdzekļu. Par to Briselē informēja trīs alianses diplomāti, kuri runāja anonīmi. Līdz gada beigām atlikuši mazāk nekā divi mēneši.

NATO 32 dalībvalstis jūlijā vienojās 2026. gadā sniegt Ukrainai 70 miljardus eiro militārā atbalsta un tādu pašu summu arī 2027. gadā. Mērķis ietver divpusējos ieguldījumus visa gada garumā, kā arī 30 miljardus eiro no Eiropas Savienības 90 miljardu eiro aizdevuma Ukrainai.

Nav skaidrs, no kurienes tieši rodas iztrūkums, taču tas, visticamāk, apgrūtinās Ukrainas iespējas iegādāties svarīgu aprīkojumu, lai ziemā atvairītu Krievijas raķetes un dronus. Diplomāti neizslēdz, ka sabiedrotie šā gada mērķi varētu nesasniegt, lai gan jaunu solījumu joprojām gaida. Eiropas galvaspilsētas 17. novembrī alianses sanāksmē plāno apspriest veidus, kā palielināt finansējumu un paātrināt svarīgu ieroču piegādi.

Kijivas un NATO vadības aicinājumi

Ukrainas vēstniece NATO Aļona Getmančuka slēgtā sanāksmē ceturtdien uzsvēra, ka sabiedrotajiem jāizpilda Ankaras samitā dotais solījums. Ukrainas pārstāvniecība aicināja pārvērst iepriekš paziņotās saistības konkrētās piegādēs vai naudas pārskaitījumos. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute, viesojoties Tallinā, norādīja, ka sabiedrotajiem jādara vairāk, īpaši pretgaisa aizsardzības jomā. Kāds NATO pārstāvis apgalvoja, ka sabiedrotie turpina sniegt būtisku atbalstu.

Finansēšanas grūtības

ASV, kas kādreiz bija galvenais devējs, pēc Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā ir apturējušas gandrīz visu jauno palīdzību, tāpēc galvenie atbalstītāji ir Eiropas valstis. Daudzām no tām pieaug fiskālais spiediens, bet Vācija, Nīderlande un Ziemeļvalstis, kas vēsturiski devušas lielākus ieguldījumus, atkārtoti aicinājušas pārējos dot vairāk. Kāds diplomāts atzina, ka lielākajiem devējiem ir zināms nogurums.

Iztrūkumā ietilpst 1,9 miljardu dolāru robs neapmaksātajām piegādēm programmā PURL, kuras ietvaros Eiropas sabiedrotie pērk Ukrainai ASV ieročus, piemēram, Patriot pretraķetes. Sabiedrotie šaubās, ka šogad izdosies sasniegt Rutes izvirzīto 15 miljardu dolāru mērķi programmai. No uzsākšanas 2025. gadā programma kopumā piesaistījusi ap 9 miljardiem dolāru, un tajā iesaistījušās 29 valstis.