NATO nepieciešams kolektīvs aizsardzības tirgus, lai stiprinātu rūpnieciskās spējas
Eiropā un Ziemeļamerikā pieaug aizsardzības tēriņi, taču, lai finanses pārvērstu reālās militārajās spējās, nepieciešama rūpnieciskās jaudas palielināšana un kolektīva tirgus izveide aliansē.
Kanāda Otrā pasaules kara laikā ir spilgts piemērs tam, cik strauji var attīstīt militāro rūpniecību, ja ir politiskā griba. 1939. gadā valstī praktiski nebija militārās ražošanas, bet jau līdz 1945. gadam tā saražoja tūkstošiem lidmašīnu, simtiem kuģu un vairāk nekā 800 000 militāro transportlīdzekļu, kaut arī iedzīvotāju skaits bija tikai 11 miljoni.
Šodien gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā valdības palielina aizsardzības izdevumus, sludinot jaunus bruņojuma iepirkumu plānus un programmas. Vairākas valstis ir apņēmušās līdz 2035. gadam aizsardzībai atvēlēt 5% no iekšzemes kopprodukta. Aizsardzības noteikšana par stratēģisku prioritāti, budžetu palielināšana un iepirkumu sistēmu uzlabošana ir pareizie soļi, tomēr ar to vien nepietiek.
Lai finanšu resursus pārvērstu reālās militārajās spējās, ir jāattīsta rūpnieciskā jauda. NATO dalībvalstīm būtu jāveido kolektīvs aizsardzības tirgus, kas ļautu efektīvāk izmantot resursus un veicināt kopīgu ražošanu. Bez tam alianse nespēs pietiekami ātri reaģēt uz jaunajiem drošības izaicinājumiem.
