NATO nostumj Krievijas kuģus Svalbāras ūdeņos, kur tie mēģināja trenēties zemūdens kabeļu sabotāžai
NATO spēki Svalbāras arhipelāga tuvumā aizšķērsoja Krievijas kuģus, kas trenējās uzbrukt zemūdens kabeļiem, kamēr Krievija turpina masveida raķešu un dronu triecienus pa Ukrainu, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus.

NATO spēki Arktikas ūdeņos pie Svalbāras arhipelāga aizraidīja Krievijas kuģus, kas, pēc Reuters ziņotā, apmācījās uzbrukt zemūdens kabeļiem ar slepenu sabotāžas ierīci, ko izmanto zemūdens tehnika. Aģentūras avoti nevēlējās atklāt tehnoloģijas darbības principu. Britu un norvēģu amatpersonas savus atklājumus darīja zināmus Maskavai, lai parādītu, ka Rietumi ir informēti par jauno tehnoloģiju. Ziņots arī, ka CIP direktora Džona Retklifa augusta vizīte Maskavā daļēji bija saistīta ar brīdinājumu Krievijai nesaasināt sabotāžas darbības Eiropā, lai gan Baltais nams un CIP šo informāciju nekomentēja. Norvēģijas aizsardzības ministrs Tore Sandviks uzsvēra, ka kopīgā operācija nosūtījusi Krievijai skaidru vēstījumu par slepenu darbību nepieļaujamību reģionā.
Londonā tiesā tikmēr izskanēja apsūdzība britam Džošuam Kamidžam, kurš tiek turēts aizdomās par Krievijas GRU Brīvprātīgo korpusa pārstāvja kontaktēšanu un informācijas nodošanu par droniem ražojošiem uzņēmumiem Svindonā, iespējams sagatavojot sabotāžu.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka kopā ar Ukrainas dienestiem novērsts drauds vienam no robežšķērsošanas punktiem, un brīdināja par iespējamiem turpmākiem uzbrukumiem robežpunktiem. Polija uz laiku apturēja lidojumus Lublinas un Žešovas lidostās, veicot preventīvus pasākumus saistībā ar Krievijas raķešu triecieniem Ukrainai. Trešdien droni skāra Ukrainas–Moldovas robežšķērsošanas punktu Odesas apgabalā, nogalinot divus cilvēkus.
Krievijas trieciens tirdzniecības centram Pavlohradā nogalināja vismaz piecus cilvēkus un ievainoja 76, tostarp bērnus. Pilsēta atrodas svarīgā apgādes maršrutā uz austrumu fronti. Dņipro uzbrukumā ASV piederošai saulespuķu eļļas rūpnīcai gāja bojā divi cilvēki, vēl pieci tika ievainoti. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha to nodēvēja par daļu no sistemātiskas terora kampaņas pret amerikāņu uzņēmumiem. Uzbrukumi turpinājās arī Sumu, Kārkivas un Doņeckas apgabalos, bet Krievijas Belgorodas apgabalā droni nogalinājuši divus cilvēkus.
Kanāda solīja Ukrainai jaunu atbalstu gaisa aizsardzībai un dronu ražošanai, tostarp aptuveni 253 miljonus ASV dolāru un aizdevumu garantijas enerģētikas nozarei. Amnesty International ziņoja, ka Krievija nelikumīgi vervē ārvalstniekus no Brazīlijas, Kolumbijas, Šrilankas un Dienvidāfrikas, izmantojot viltus darba sludinājumus, lai piespiestu viņus cīnīties kā "lodmāku barību".
/nginx/o/2026/09/10/17909043t1h114d.jpg)
