NATO pārtrauc 19 gadus ilgušo klusēšanu par kodolatturēšanu; dalībvalstis apņemas modernizēt

NATO atjauno kodolatturēšanas politiku

NATO aizsardzības ministri, kas 17.-18. jūnijā tikās Briselē, vienojušies modernizēt alianses kodolatturēšanas spējas un stiprināt plānošanas ekspertīzi. Alianses Kodolplānošanas grupas sanāksmē pirmo reizi 19 gadu laikā tika publicēts paziņojums, kurā apstiprināts, ka dalībvalstu stratēģiskie kodolspēki joprojām ir alianses drošības un atturēšanas arhitektūras stūrakmens.

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauns, kurš piedalījās sanāksmē, norādīja, ka Eiropas valstu un Kanādas aizsardzības izdevumu pieaugums ir nozīmīgs solis pretī taisnīgākai slogu sadalei aliansē. Viņš aicināja sabiedrotos paātrināt spēju attīstību.

"Mēs esam apņēmušies nodrošināt reālas aizsardzības spējas; praktiski visa mūsu valsts kara laika struktūra ir nodota NATO aizsardzības plānu īstenošanai," sacīja Kauns. "Tas parāda skaidru apņemšanos kolektīvajai drošībai un reģionālajai stiprināšanai."

Lietuva pašlaik ir viena no lielākajām aizsardzības izdevumu veicējām aliansē, atvēlot 5,38 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, kas ievērojami pārsniedz NATO divu procentu mērķi. Puse no šīs summas tiek novirzīta liela aprīkojuma iegādei, kas, pēc Kauna teiktā, ir signāls aizsardzības rūpniecībai paplašināt ražošanu un investēt jaunajās tehnoloģijās.

Briseles tikšanos laikā Kauns aizvadīja sarunas ar Francijas aizsardzības ministri Katrīnu Votrēnu un Zviedrijas kolēģi Polu Jonsonu. Diskusijas aptvēra spēju iegādi, divpusējo sadarbību, pasākumus pret droniem un Lietuvas iespējamo CV90 kājnieku kaujas mašīnu iegādi.

Ministri arī apsprieda ilgtermiņa atbalstu Ukrainai NATO Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē, kurā Kauns aicināja sabiedrotos saglabāt stabilu un ilgtspējīgu apņemšanos. Dienaskārtībā bija arī jūras drošības jautājumi Hormuza šaurumā.