NATO sabiedrotie vēlas paplašināt virspavēlnieka pilnvaras notriekt dronus
NATO valstis gatavojas apstiprināt priekšlikumu, kas dotu alianses augstākajam militārajam komandierim lielāku brīvību rīkoties pret pieaugošajiem bezpilota lidaparātu draudiem.
Saskaņā ar divu NATO diplomātu un vienas amatpersonas teikto, alianses dalībvalstis vēlas līdz nākamā mēneša līderu samitam Ankarā piešķirt Savienoto spēku virspavēlniekam Eiropā, ASV ģenerālim Aleksam Grinkevičam, plašākas pilnvaras attiecībā uz bezpilota lidaparātu notriekšanu.
Pašlaik katra NATO dalībvalsts nosaka, kā un kur var izmantot tās nacionālos ieročus, radot dažādu noteikumu kopumu, kas kavē ātru reaģēšanu. Jaunais priekšlikums ļautu Grinkevičam elastīgāk pārvietot pretgaisa aizsardzības resursus un mainīt militārā aprīkojuma gatavības līmeņus bez formālas apstiprināšanas. Plānots arī integrēt ballistiskās pretgaisa aizsardzības sistēmas iznīcinātāju patruļās Austrumu flanga valstīs, pārorientējot tās uz pretgaisa aizsardzības misijām.
NATO saskaras ar pieaugošu gaisa apdraudējumu skaitu, tostarp dronu bariem, kas iekļūst Polijas un Rumānijas gaisa telpā, gaisa telpas pārkāpumiem Igaunijā un aizdomīgiem droniem virs Latvijas – incidenti, kas nodarījuši postījumus un ievainojumus, kā arī saasinājuši Austrumu flanga valstu politiku. Sarunas par ierobežojumu atvieglošanu notiek kopš oktobra, bet Irānas ballistisko raķešu palaišana uz Turciju šā gada sākumā piešķīrusi šim jautājumam papildu steidzamību.
Grinkevičs savus priekšlikumus lielākai elastībai iesniedza 32 vēstniekiem jau šā gada sākumā. Alianses amatpersona atzīmēja, ka valstis bieži vēršas pie NATO, kad droni iekļūst to gaisa telpā, bet vienlaikus tām pašām jāatsakās no saviem ierobežojumiem, lai alianse varētu efektīvi rīkoties.
