NATO samits Ankarā apstiprina 5. panta nozīmi un piešķir Ukrainai vismaz 140 miljardus dolāru
NATO dalībvalstu līderi Ankaras samitā apstiprinājuši kolektīvās aizsardzības principu un vienojušies par vismaz 140 miljardu dolāru militāro atbalstu Ukrainai šogad un nākamgad. Latvija uzsvērusi nepieciešamību stiprināt Baltijas reģiona drošību, tostarp cīņā pret Krievijas hibrīddraudiem un ēnu floti.
NATO valstu vadītāji, kas 6. līdz 8. jūlijam pulcējās Ankarā, vienprātīgi apliecinājuši Ziemeļatlantijas līguma 5. panta – kolektīvās aizsardzības – nozīmi. Vienlaikus panākta vienošanās turpināt sniegt militāru palīdzību Ukrainai, šogad un nākamgad atvēlot vismaz 140 miljardus ASV dolāru.
Ārlietu ministre Baiba Braže norādījusi, ka sabiedrotie samitā vienojušies paātrināt NATO militāro spēju attīstību, balstoties Ukrainas kara pieredzē, jaunajās tehnoloģijās un aizsardzības industrijas stiprināšanā. Īpaša uzmanība jāpievērš dronu un pretdronu risinājumiem, pretgaisa aizsardzībai un tehnoloģiskajam pārākumam.
Latvijas prioritātes
Latvija samitā akcentējusi tālas darbības ieroču, hibrīddraudu un Krievijas ēnu flotes radītos riskus Baltijas reģiona drošībai. Braže uzsvērusi, ka sabotāža, kiberuzbrukumi, dezinformācija un migrācijas instrumentalizācija ir daļa no Krievijas īstenotajiem hibrīddraudiem, kuru novēršanai nepieciešama cieša sabiedroto sadarbība.
Samita dalībnieki vienprātīgi raksturojuši Krieviju kā ilgtermiņa apdraudējumu eiroatlantiskās telpas drošībai. Tāpat uzmanība pievērsta transatlantiskās aizsardzības industrijas attīstībai, un NATO Aizsardzības industrijas forumā paziņots par jauniem kopīgiem spēju iepirkumiem un daudznacionāliem sadarbības projektiem. Latviju forumā pārstāvēja LMT, “Ammunity” un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija.
Aizsardzības banka un Baltijas jūra
Latvija pievienojās Kanādas iniciatīvai par Aizsardzības, drošības un noturības bankas izveidi. Deviņas dibinātājvalstis, tostarp Latvija, vienojušās bankas izveides procesu noslēgt līdz 2027. gadam, lai uzlabotu aizsardzības nozares mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ilgtermiņa finansējumam.
Latvija arī uzsvērusi Baltijas jūras drošības nozīmi un aicinājusi pastiprināt ierobežojošos pasākumus pret Krievijas ēnu floti un tās atbalsta tīklu, lai mazinātu sankciju apiešanu un riskus kritiskajai jūras infrastruktūrai.
Prezidenta un premjera viedoklis
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pirms samita norādījis, ka aliansei jāparāda vienotība būtiskos jautājumos – atbalstā Ukrainai, 5. pantā un spēju attīstībā. Viņš atzīmējis, ka NATO līderi apņēmušies līdz 2035. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Premjers Andris Kulbergs piebildis, ka aizsardzības risinājumiem jābūt sinhronizētiem ar Austrumu flangu un NATO pilnībā jāiesaistās gaisa telpas aizsardzībā.
