NATO samits Ankarā: eksperti aicina uz piesardzību, bet cer uz skaidriem drošības solījumiem
Latvijas ārpolitikas eksperti norāda, ka no šovasar Ankarā gaidāmā NATO samita nevajadzētu gaidīt pārāk lielu optimismu, bet gan piesardzību. Galvenie cerētie vēstījumi ir sabiedroto klātbūtne un apņemšanās aizsargāt katru teritorijas centimetru.

Šovasar Ankarā plānotajā NATO samitā jāizturas ar piesardzību, nevis pārlieku optimismu, raidījumā "Kāpēc" pauda Rīgas Stradiņa universitātes docētājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders. Viņš kopā ar Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) vecāko pētnieku Armandu Astukeviču bija vienisprātis, ka būtiskākie vēstījumi no samita ir sabiedroto klātbūtne un skaidrs signāls, ka tie aizsargās katru mūsu teritorijas centimetru.
Astukevičs piebilda, ka pat ar 5% no IKP aizsardzībai Latvijai var nepietikt, lai izpelnītos ASV atzinību, jo "diemžēl teicamnieki ir vienā klasē arī ar nesekmīgajiem". Viņa vērtējumā šis samits būs viens no nozīmīgākajiem ģeopolitiskajiem atskaites punktiem, un pasaules uzmanība būs vērsta uz ASV. "Es domāju, mēs nedzirdēsim kaut ko ļoti kardinālu, bet šeit maziem signāliem arī ir nozīme, it īpaši tajā brīdī, kad Eiropā ir satraukums par ASV klātbūtni kontinentā," norādīja eksperts.
Rātfelders skaidroja, ka Latvijas reģionam svarīgākie ir divi jautājumi: atkārtota sabiedroto apņemšanās aizsargāt mūs uzbrukuma gadījumā un praktiskie jautājumi par sabiedroto klātbūtni, tostarp ASV karavīru uzturēšanos Eiropā. Viņš piebilda, ka ASV vēlas pārvietot karavīrus no Vācijas, iespējams, uz Poliju, kas būtu izdevīgi, jo Polija ir reģiona stratēģiskais centrs militārajai plānošanai pret Krieviju.

/nginx/o/2025/11/16/17280730t1h6d06.jpg)
