NATO satrauc Francijas prezidenta vēlēšanas — daļa kandidātu grib pamest aliansi
Politico raksta, ka NATO iekšienē pieaug bažas par Francijas 2027. gada prezidenta vēlēšanām, jo aptaujas rāda plašu atbalstu NATO skeptiskiem kandidātiem. Francijas iespējamā izstāšanās tiktu uzskatīta par smagu triecienu aliansei.
Izdevums Politico ziņo, ka NATO ietvaros pieaug nemiers par gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām, jo starp iespējamiem kandidātiem ir politiķi, kas atbalsta valsts izstāšanos no aliansi vai vismaz no tās integrētās komandstruktūras. Raksts norāda, ka aptaujas Francijā liecina — aptuveni puse vēlētāju nākamgad varētu balsot par kandidātiem ar noraidošu nostāju pret NATO.
Le Pen un Melenšons
Ultrakreisā partijas "Nacionālā apvienība" neformālā līdere Marina Le Pena iestājas par Francijas izstāšanos no NATO integrētās komandstruktūras, savukārt kreisā spārna politiķis Žans Liks Melanšons pauž vēl radikālāku nostāju, prasot pilnīgu izstāšanos no aliansi.
Politico uzsver, ka Francija ir vienīgā kodolvalsts Eiropas Savienībā, tāpēc tās iespējamā aiziešana no NATO radītu būtisku triecienu aliansei — apšaubot Francijas karaspēka klātbūtni Rumānijā un Igaunijā, ierobežojot piekļuvi svarīgam kaujas aprīkojumam un vājinot 32 dalībvalstu militāro koordināciju.
Reakcijas alianses iekšienē
Somijas aizsardzības ministrs Anti Hēkanens pauda cerību, ka Francija apzinās ilgtermiņa ieguvumus no spēcīga NATO un saglabās savu pašreizējo politisko līniju aizsardzības jomā. Kāds anonīms NATO diplomāts atzina bažas par vēlēšanu iznākumu, norādot, ka Francijas zaudēšana būtu "briesmīga", lai gan alianse "izdzīvotu".
Francijas amatpersona pauda, ka Le Penas izteikumi par NATO nav vienkārši priekšvēlēšanu retorika — viņa esot arī paudusi, ka Parīzei nāksies atjaunot kontaktus ar Maskavu. Diplomāti arī norāda, ka Francijas izstāšanās gadījumā vadošā NATO dalībvalsts Eiropā varētu kļūt Vācija.
Iepriekš plašsaziņas līdzekļi ziņoja arī par bažām Lielbritānijā saistībā ar tā saukto "gribētāju koalīciju" pakāpenisku novājināšanos, kas lielā mērā saistīta ar Emanuela Makrona gaidāmo aiziešanu no Francijas prezidenta amata.
