NATO spēku Eiropā komandieris Varšavā izklāstījis alianses "uzvaras teoriju"
NATO spēku Eiropā virspavēlnieks, ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs Varšavas drošības forumā publiski izklāstīja alianses aizsardzības plānu. Tā mērķis ir apturēt uzbrukumu pašā sākumā, nevis sagraut pretinieku stratēģiski.
Varšavas drošības forumā, kas ir lielākais šāda veida pasākums Austrumeiropā, 2026. gada 12. oktobrī uzstājās NATO spēku Eiropā virspavēlnieks, ASV ģenerālis Aleksuss Grinkevičs. Viņš publiski aprakstīja alianses "uzvaras teoriju" – rīcības koncepciju gadījumam, ja kāds uzbruktu kādai no 32 NATO dalībvalstīm. Tas ir svarīgi, jo Eiropā pieaug bažas par kara draudiem un tiek apspriests, kā alianse reaģētu uz pretinieka rīcību.
Ko paredz teorija
Grinkevičs skaidroja, ka teorijas pamatā ir eiroatlantiskā atturēšanas un aizsardzības stratēģija, par kuru vienojušās visas 32 dalībvalstis. Pēc viņa teiktā, izlūkošanas dati un modernie algoritmi ļaus laikus pamanīt tuvojošos uzbrukumu un pārgrupēt spēkus.
Plānā paredzēts bloķēt sākotnējo uzbrukumu un neļaut ienaidniekam virzīties tālāk. Sauszemes spēki apturētu uzbrukumu, bet gaisa, jūras, kosmosa un kiberdrošības spēki nodrošinātu pārākumu kaujas zonā. Triecieni būtu vērsti arī pret tiem, kas ienaidnieka spēkus atbalsta, apgādā vai kontrolē.
Bez stratēģiskas sakāves mērķa
Ģenerālis uzsvēra, ka alianse necenšas panākt pretinieka stratēģisku sakāvi. Mērķis ir taktiski un operatīvi sakaut pret NATO izvērstos spēkus un liegt tiem ieņemt teritoriju. Tāpēc eskalācijas slogs, viņaprāt, gulstas uz agresoru. Raksta autors šajā punktā saskata atbildi uz bažām, vai kāda pierobežas pilsēta, piemēram, Narva, varētu izraisīt trešo pasaules karu.
Atbildes uz jautājumiem
Grinkevičs stāstīja, ka teorijas galīgā versija pabeigta pirms apmēram trim mēnešiem un bija klasificēta. Publiskošanu viņš pamatoja ar sabotāžas aktu un provokāciju skaita pieaugumu un iedzīvotāju satraukumu.
Jautāts, vai viņu neuztrauc iespēja, ka politiķi atteiksies pildīt NATO līguma 5. pantu par kolektīvo aizsardzību, viņš atbildēja "Nē". Viņš atsaucās uz Ankaras samitā parakstīto deklarāciju, kurā visi 32 sabiedrotie apliecināja apņemšanos ievērot 5. pantu. Par ASV uzticamību viņš norādīja uz amerikāņu karavīriem Polijā un NATO austrumu flangā.
