NATO valstis tuvojas vienošanās par Aukstā kara laika degvielas cauruļvadu paplašināšanu
NATO dalībvalstis ir tuvu līgumam par Aukstā kara laika degvielas cauruļvadu tīkla paplašināšanu uz Austrumeiropu un Turciju, lai krīzes situācijās nodrošinātu degvielas piegādes.
Ziņu aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz avotiem, vēsta, ka Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis ir tuvu vienošanās panākšanai par Aukstā kara laika degvielas cauruļvadu sistēmas paplašināšanu uz Austrumeiropu un Turciju. Paredzams, ka lēmums tiks paziņots trešdien NATO samitā Ankarā pēc vairāku gadu diskusijām.
Cauruļvadi savieno sabiedroto militārās bāzes, palīdzot nodrošināt degvielas piegādes krīzes situācijās. Šī iniciatīva atspoguļo pieaugošās bažas, ka Rietumeiropā koncentrētais cauruļvadu tīkls var nebūt pietiekams, lai atbalstītu plaša mēroga operācijas pie Krievijas robežām. Lielākā daļa valstu austrumu flangā paļaujas uz autoceļu un dzelzceļa infrastruktūru, kas ir neaizsargātāka pret pārslodzi un uzbrukumiem.
Saskaņā ar avota teikto, šis projekts varētu kļūt par lielāko investīciju NATO vēsturē, un tā izmaksas 20 gadu laikā varētu sasniegt 30 miljardus ASV dolāru. Tehniskās detaļas, tostarp finansējums un paplašināšanas kārtība, vēl jāsaskaņo tuvāko nedēļu laikā. Paredzams, ka NATO segs lielāko daļu izmaksu, bet austrumu flanga valstis - atlikušo daļu.
Galvenie projekta ieguvēji būs Polija, Baltijas valstis, Rumānija, Bulgārija un Turcija. Alianse gadiem ilgi pētīja iespēju paplašināt tā saukto Centrāleiropas cauruļvadu sistēmu uz austrumiem, taču projekta mērogs izraisīja bažas par tā īstenojamību. Projekta mērķis ir uzlabot NATO spēju piegādāt degvielu lidmašīnām, transportlīdzekļiem un militārajiem objektiem. Tā nozīme pieauga pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.
Iepriekš tika ziņots, ka aviācijas degvielas piegādes caur NATO cauruļvadu sistēmu Centrāleiropā tika traucētas militāro operāciju dēļ, radot spiedienu uz jau tā ierobežotajām piegādes ķēdēm. Polijas valdība aicināja NATO paplašināt cauruļvadu sistēmu uz Austrumeiropu, kas ir visneaizsargātākā pret bruņotiem konfliktiem. Jau 2025. gada februārī tika rakstīts, ka NATO vēlas būvēt cauruļvadu, kas paredzēts austrumu flanga nodrošināšanai ar degvielu kara gadījumā tās teritorijā.
