NATO valstis vēlas paplašināt augstākā komandiera pilnvaras notriekt dronus
NATO dalībvalstis plāno piešķirt alianses augstākajam militārajam komandierim lielāku rīcības brīvību dronu apkarošanā, reaģējot uz pieaugošajiem gaisa draudiem Austrumu flangā.
Saskaņā ar divu NATO diplomātu un vienas amatpersonas teikto, alianses valstis vēlas līdz nākamā mēneša līderu samitam Ankarā paplašināt augstākā komandiera pilnvaras notriekt dronus. ASV ģenerālim Aleksusam Grinkevičam, kurš ieņem NATO Eiropas spēku augstākā komandiera amatu, tiktu dota lielāka elastība noteikt militārās trauksmes līmeņus un pārvietot pretgaisa aizsardzības resursus bez formālas apstiprināšanas.
Pēdējā laikā alianse saskārusies ar pieaugošiem gaisa apdraudējumiem, tostarp dronu bariem Polijā un Rumānijā, gaisa telpas pārkāpumiem Igaunijā un aizdomīgiem droniem virs Latvijas. Šie incidenti radījuši postījumus un ievainojumus, kā arī saasinājuši politisko situāciju austrumu flanga valstīs.
Pašlaik NATO valstis nosaka, kā un kur var izmantot to nacionālos ieročus. Jaunais priekšlikums, kuru cer apstiprināt 7.-8. jūlija samitā, dotu Grinkevičam iespēju mainīt resursu izvietojumu visā aliansē un noteikt militārā aprīkojuma gatavības līmeņus bez iepriekšējas saskaņošanas. Tāpat plānots integrēt NATO ballistiskās pretgaisa aizsardzības sistēmas ar iznīcinātāju gaisa patruļām austrumu flangā, pārorientējot tās uz pretgaisa aizsardzības misijām.
Dažas NATO valstis jau ilgstoši sūdzējušās, ka nacionālie ierobežojumi rada haotisku noteikumu kopumu un kavē komandiera spēju ātri likvidēt gaisa draudus. Diskusijas par šo ierobežojumu atcelšanu pastiprinājās pēc pieaugošajiem dronu iekļūšanas gadījumiem kopš oktobra, bet Irānas ballistisko raķešu palaišana Turcijas virzienā šī gada sākumā vēl vairāk paātrināja vienotas alianses pieejas pieņemšanu. Kā norādījusi NATO amatpersona, Grinkevičs savus priekšlikumus elastības palielināšanai jau iesniedzis 32 dalībvalstu vēstniekiem.
