NATO vietniece Šekerinska: alianse neapspriedīs 5. panta iedarbināšanas slieksni

NATO ģenerālsekretāra vietniece Radmila Šekerinska intervijā portālam Delfi, kas tapusi drošības foruma "Rīgas konference 2026" laikā, pauda, ka alianse neiesaistīsies spēlē, kurā tiktu publiski apspriests, kāds konkrēts slieksnis – piemēram, dronu vai raķešu uzbrukums, tā sauktie "zaļie cilvēciņi" vai liels sauszemes iebrukums – varētu iedarbināt NATO līguma 5. pantu.

Jautājums par 5. panta piemērošanas robežām radies uz pieaugošu Krievijas hibrīdaktivitāšu un sabotāžas fona, kā arī bažām, ka Vladimirs Putins, frontei Ukrainā nonākot strupceļā, varētu vēlēties eskalēt situāciju un pārbaudīt Rietumu vienotību.

Militārā stiprināšana pēc Hāgas samita

Šekerinska norādīja, ka Krievijas agresija Ukrainā panākusi pretējo efektu tam, ko iecerējis Putins – tā vietā, lai grautu Rietumu vienotību, tā mudinājusi sabiedrotos stiprināt aizsardzību. Hāgas samitā 32 alianses dalībvalstis vienojās ar drošību saistītiem izdevumiem novirzīt 5% no iekšzemes kopprodukta.

Pēc Hāgas samita Eiropas sabiedrotie un Kanāda papildus izdevuši 250 miljardus ASV dolāru, kas ļāvis stiprināt aizsardzības pozīcijas austrumu flangā, tostarp izveidojot trīs jaunas modrības misijas – "Baltic Sentry", "Eastern Sentry" un "Arctic Sentry".

Mācības no Ukrainas kara

Amatpersona uzsvēra, ka NATO aktīvi mācās no Ukrainas frontes pieredzes – šim nolūkam Polijā izveidots speciāls centrs. Prioritātes militāro spēju attīstībā ietver stiprāku pretgaisa aizsardzību, lielākus munīcijas krājumus un tālas darbības triecienspējas.

Šekerinska arī apstiprināja, ka alianse turpinās atbalstīt Ukrainu, uzsverot, ka tas ir gan taisnīgi, gan stratēģiski pamatoti, jo Ukrainas drošība tieši ietekmē arī NATO valstu drošību.