Neirozinātnieks Ainārs Stepens: kāpēc smadzenes mūs maldina un kur ir normas robeža
Sarunā rubrikā "No otras puses" neirozinātnieks Ainārs Stepens runā par cilvēka smadzeņu kļūdām, to izcelsmi un robežu starp parastām domāšanas kļūdām un neiroloģiskiem traucējumiem. Saruna skar arī prusakus un mākslīgā intelekta izaicinājumus.
/nginx/o/2026/08/18/17855799t1hb2b7.jpg)
Portāla Apollo.lv sarunu sērijā "No otras puses" uzrunāts neirozinātnieks Ainārs Stepens. Tēma ir cilvēka smadzeņu darbība un kļūdas, kuras tās regulāri pieļauj.
Sarunas ievadā smadzenes raksturotas kā sarežģītāko mums zināmo bioloģisko sistēmu. Tomēr arī tās var mūs maldināt. Tās sagroza atmiņas, pārspīlē draudus, liek noticēt aplamībām un mudina pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar paša cilvēka interesēm.
Jautājumi par evolūciju un normu
Sarunā meklētas atbildes uz vairākiem jautājumiem. Pirmais ir tas, kāpēc evolūcija nav izveidojusi racionālākas smadzenes. Otrais ir tas, kur beidzas normālas domāšanas kļūdas un kur sākas neiroloģisks traucējums.
Prusaki un mākslīgais intelekts
Jau raksta virsrakstā minēts, ka sarunā skarta arī netipiska tēma: kāpēc prusaki ir cilvēku "brāļi". Tāpat tajā runāts par to, kas esot mākslīgā intelekta galvenais ienaidnieks. Avota ievadtekstā šo jautājumu atbildes nav sniegtas, tāpēc to saturs šeit netiek atstāstīts.
Pilnu sarunu ar Ainmāru Stepenu var izlasīt Apollo.lv.
/nginx/o/2026/10/06/17958355t1h8431.jpg)