Neirozinātnieks skaidro, kāpēc arī gudri cilvēki pieļauj muļķīgas kļūdas

Cilvēka smadzenes tiek uzskatītas par sarežģītāko zināmo bioloģisko sistēmu, taču tieši šī sarežģītība rada arī neskaitāmas kļūmes ikdienas domāšanā. Jaunajā sarunu cikla "No otras puses" epizodē neirozinātnieks Ainārs Stepens pievēršas jautājumam, kāpēc pat gudri un racionāli cilvēki laiku pa laikam pieļauj lēmumus, kas viņiem pašiem nāk par sliktu.

Kāpēc smadzenes maldina pašas sevi

Saskaņā ar sarunā aplūkoto tēmu, smadzenes regulāri sagroza atmiņas, liekot cilvēkam atcerēties notikumus citādi, nekā tie patiesībā risinājušies. Tāpat smadzenes mēdz pārspīlēt draudus, radot lielāku trauksmi, nekā situācija objektīvi pamato, un liek ticēt aplamībām, kas neatbilst reālajiem faktiem. Šīs īpatnības var novest pie lēmumiem, kuri ir pretrunā cilvēka paša interesēm, pat ja viņš uzskata sevi par racionālu un izsvērtu.

Evolūcijas paradokss

Viens no sarunā izvirzītajiem jautājumiem ir saistīts ar evolūciju - ja domāšanas kļūdas var kaitēt izdzīvošanai un labklājībai, kāpēc evolūcijas process nav izveidojis racionālākas un mazāk kļūdainas smadzenes. Šis jautājums norāda uz plašāku diskusiju par to, kā cilvēka smadzenes attīstījušās, pielāgojoties nevis ideālai loģikai, bet gan izdzīvošanai mainīgos apstākļos.

Robeža starp normālu un traucējumu

Saruna skar arī jautājumu, kur beidzas ikdienišķas, visiem cilvēkiem raksturīgas domāšanas kļūdas un kur sākas nopietnāks neiroloģisks traucējums. Šī robeža bieži nav viegli nosakāma, un tās izpratne var palīdzēt labāk atšķirt parastas kognitīvas novirzes no stāvokļiem, kuriem nepieciešama medicīniska uzmanība.

Raksts ir daļa no sarunu cikla "No otras puses", kurā dažādu jomu eksperti dalās skatījumā uz aktuāliem jautājumiem.