Nemieri Francijā: kas stāv aiz protestiem, strīdas viedokļa autore un amatpersonas

Francijā kopš 18. septembra turpinās protesti, kas no skolēnu un skolotāju demonstrācijām pārauga nopietnās nekārtībās. Par to raksta OgreNet publicētajā viedokļa rakstā Vija Beinerte. Raksts ir autores vērtējums, un daļa tajā minēto apgalvojumu nav apstiprināta ar citiem avotiem.

Protestu gaita

Sākotnēji skolēni un skolotāji pauda neapmierinātību ar pedagogu trūkumu un pārpildītām klasēm. Raksta autore min, ka nekārtībās izdemolētas un nodedzinātas 24 skolas, bet gandrīz 500 skolu tika slēgtas, jo valdība nevarēja garantēt drošību. Oktobrī pievienojās strādājošie, kurus uztrauc dzīves dārdzība un plānotie taupības pasākumi. Pēc Francijas Iekšlietu ministrijas aplēsēm, 17. oktobrī ielās izgāja 550 000 cilvēku 110 vietās.

Pēc autores minētajiem datiem, Parīzē aizturēti 855 cilvēki, valstī kopumā vairāk nekā 2400. Ievainojumus guvuši gandrīz 1000 policistu un glābēju, ziņots par vismaz diviem nāves gadījumiem. Cietuši vairāk nekā 3000 uzņēmumu. Limožas rātsnams, kas atklāts 1883. gadā, nodedzis gandrīz līdz pamatiem. Prefekts Moriss Barats to nosauca par kultūras mantojuma katastrofu. Pēc autores teiktā, iekšlietu ministrs Lorēns Nuņezs bija gatavs atkāpties, taču prezidents Emanuels Makrons to nepieļāva.

Autores apgalvojumi par organizētājiem

Beinerte apgalvo, ka protesti nebija spontāni. Viņa norāda uz domēnu reģistrācijas datumiem, saziņu lietotnē Telegram un iepriekš sagatavotām stikla pudelēm. Viņa atsaucas uz Fox News Digital redaktori Azru Nomani, kura esot identificējusi 101 organizāciju deviņās valstīs, un par galveno finansētāju nosauc miljardieri Nevilu Rojam Singhemu. Neatkarīgu apstiprinājumu šiem apgalvojumiem rakstā nav. Autore raksta arī, ka BBC, CNN un LSM protestus raksturojuši kā pārsvarā mierīgus, bet policija norāda uz neparasti lielu vardarbīgo personu skaitu.

Nākamie protesti plānoti sestdien, 24. oktobrī, vairākās Eiropas valstīs.