Nepāla pieprasa 20 miljonus dolāru klimata kompensāciju pēc postošiem plūdiem

Nepālas valdība ir vērsusies ANO zaudējumu un kaitējuma fondā ar lūgumu piešķirt 20 miljonus dolāru kompensācijā par augusta beigās notikušajiem plūdiem. Katastrofu izraisīja daļēji sabrukusi kūstoša ledāja masa, kas Tibetā un Nepālā izraisīja nāvējošu nogruvumu un plūdus. Līdz šim apstiprināta vairāk nekā 1300 cilvēku nāve, bet vairāk nekā 5500 joprojām tiek uzskatīti par pazudušiem — pēc 12 glābšanas darbu dienām cerības atrast izdzīvojušos ir strauji samazinājušās.

Nepālas ārlietu ministrs Šišira Khanals intervijā uzsvēra, ka pasaules lielākajām ekonomikām jāuzņemas dalīta atbildība, jo Nepāla rada mazāk nekā 0,1% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kamēr kaimiņvalstis Indija un Ķīna ir vieni no lielākajiem piesārņotājiem pasaulē. Himalaju kalni sasilst gandrīz par 50% straujāk nekā vidēji pasaulē, un, pēc ANO datiem, kopš 2023. gada Nepālas kalni pēdējo 30 gadu laikā zaudējuši gandrīz trešdaļu no ledus masas.

Postījumi salīdzināmi ar 2015. gada zemestrīci

Ministrs raksturoja notikušo kā cunami, kas nāca no Himalajiem — viļņi sasnieguši 18–21 metra augstumu un kustējušies ar aptuveni 180 km/h ātrumu, sev līdzi nesot dubļus, akmeņus un gružus. Postījumu apmērs līdzinoties 2015. gada zemestrīcei. Aplēses liecina, ka kopējais kaitējums varētu pārsniegt 5 miljardus dolāru, bet ministrs pieļāva, ka summa var būt vēl lielāka. Nepieciešams atjaunot vairāk nekā 20 000 māju un galveno šoseju, savukārt daļa upju krastos esošo ciematu, iespējams, būs jāpārceļ uz drošāku vietu.

Khanals atzina, ka pieprasītā summa nesegs visus zaudējumus, taču to iecerēts kā signālu starptautiskajai sabiedrībai izveidot noturīgāku mehānismu neaizsargātu valstu atbalstam. ANO fonds jau saskaras ar būtisku finansējuma trūkumu — no 119 valstīm saņemti pieprasījumi par 2,8 miljardiem dolāru, bet līdz šim piešķirti tikai aptuveni 400 miljoni. ASV, pēc izstāšanās no Parīzes nolīguma, ziedojušas vien 17 miljonus dolāru.

Ministrs noraidīja apgalvojumus, ka Ķīna nebūtu savlaicīgi brīdinājusi Nepālu, norādot, ka pirms sabrukuma neviens, tostarp Ķīnas zinātnieki, nezināja par draudošo bīstamību.