Nepālā turpinās izdzīvojušo meklēšana, bažas par jaunu plūdu vilni pie Ķīnas robežas
Divas dienas pēc postošajiem plūdiem Nepālā glābēji turpina meklēt aptuveni 900 pazudušos cilvēkus, bet bojāgājušo skaits sasniedzis 469. Pie Ķīnas robežas izveidojies bīstams ūdens uzkrājums, kas var izraisīt jaunu plūdu vilni.

Divas dienas pēc postošajiem plūdiem Nepālā vēl aizvien turpinās meklēšanas un glābšanas darbi. Varasiestādes lēš, ka bez vēsts pazuduši aptuveni 900 cilvēku, savukārt bojāgājušo skaits jau sasniedzis 469. Trisuli apkaimē glābēji rūpīgi pārmeklē ar dubļiem klātas ielas un sagruvušas ēkas, bet virs skartajām teritorijām lido helikopteri, kas piegādā palīdzību un meklē vēl dzīvus palikušos.
Sarkanā Krusta pārstāvis Nepālā Deivids Fišers atzina, ka cilvēkus vēl aizvien nomāc bailes no iespējamiem jauniem plūdiem, un uzsvēra, ka glābēji strādā ārkārtīgi grūtos apstākļos. Katastrofu izraisīja ledāja sabrukums kalnos, kad lejup pa upju ielejām nogāzās milzīga ledus, akmeņu, dubļu un augsnes masa, vietām aizsprostojot upju gultnes. Aiz šī dabiskā aizsprosta pie Nepālas un Ķīnas robežas turpina uzkrāties ūdens, un Ķīnas puse brīdina, ka aizsprosts tuvāko dienu laikā varētu pārraut, radot vēl vienu postošu plūdu vilni.
Īpaša uzmanība veltīta hidroelektrostacijas tunelim Trisuli apkārtnē, kur joprojām nav zināms vairāku cilvēku liktenis un kur nosūtīti divi armijas helikopteri.
Meklēto vidū seši Latvijas iedzīvotāji
Starp pazudušajiem ir daudz svētceļnieku, kas devās uz Kailaša kalna reģionu. Ziņots, ka pazudušo sarakstā ir seši Latvijas iedzīvotāji – Ārija Lāce, Evita Sarma, Igors Dobrovoļskis, Inga Veisa, Olga Labada un Sofija Dobrovoļska. Sociālajos tīklos radinieki lūdz palīdzību atrast aptuveni 30 cilvēku lielo Latvijas ceļotāju grupu, ar kuru nav izdevies sazināties. Līdzīgus aicinājumus publicējuši arī tuvinieki no Austrālijas, Indijas, Lielbritānijas un ASV.
Klimata pārmaiņas un notikuma sekas
Sākotnēji pieļauts, ka plūdus izraisījusi zemestrīce, taču ASV Ģeoloģijas dienests apstiprinājis, ka satricinājums bija saistīts ar ledāja sabrukumu. Kalgari universitātes ģeologs Daniels Šugars norādīja, ka klimata pārmaiņu dēļ ledāji kļūst plānāki un nestabilāki, tāpēc šādi notikumi Himalajos pēdējos gados kļūst biežāki, lai gan tiešu saikni ar šo konkrēto gadījumu vēl pāragri apgalvot. Katastrofa nodarījusi arī nopietnus ekonomiskus zaudējumus – bojāti aptuveni 80 tilti un 40 kilometri ceļu, kas svarīgi Nepālas tirdzniecībai ar Ķīnu un Indiju.


