Nepālas nogruvumu izraisījusi kalnu upes bloķēšana, ne zemestrīce
Vismaz 160 cilvēku gājuši bojā postošā dubļu un ūdens plūdā pie Nepālas un Tibetas robežas, ko izraisījusi upi bloķējusi klinšu-ledus nogruvums, nevis sākotnēji ziņotā zemestrīce. Eksperti brīdina par atkārtotu plūdu risku un norāda uz klimata pārmaiņu ietekmi uz Himalajiem.
Trešdienas rītā pie Nepālas un Tibetas robežas notikusī katastrofa prasījusi vismaz 160 dzīvības, un simtiem cilvēku joprojām tiek meklēti. No Ķīnas puses uzņemtajos video redzams, kā milzīgs dubļu un gruvešu vilnis pāršļāc vairākstāvu ēku un aizrauj sev līdzi autobusus un automašīnas.
Nevis zemestrīce, bet nogruvums
Nepālas ārlietu ministrs Šišīrs Khanals sākotnēji paziņoja, ka notikumu izraisījusi zemestrīce, kas radījusi nogruvumu un bloķējusi upi, kurai vēlāk izlaužoties, radies plūds. Tomēr ASV Ģeoloģijas dienests (USGS) precizējis — seismiskā enerģija radusies nevis no 4,4 magnitūdas zemestrīces, bet gan no paša nogruvuma. Kathmandu bāzētais Starptautiskais integrētās kalnu attīstības centrs (ICIMOD) secinājis, ka Nepālas teritorijā noticis klints un ledus nogruvums, kas bloķējis Lhendes upi un izraisījis plūdu virkni.
Kāpēc brīdinājums nedarbojās
Teksasas Universitātes Sanantonio hidrologs Hatims Šarifs norādījis, ka pirms notikuma nebija lietus, kas padara neefektīvas ierastās plūdu brīdināšanas sistēmas. Pēc viņa vārdiem, kad dubļu straumi ieraudzī, bēgt jau ir par vēlu — ne skrienot, ne ar transportu, jo ātri kustīgais dubļu un ūdens maisījums darbojas kā šķidrs betons. Vienīgā glābiņa iespēja esot uzkāpt vismaz sešu metru augstumā. Iespējamais ilgtermiņa risinājums būtu upju līmeņa sensori, kas iedzīvotājiem dotu 20–30 minūtes brīdinājuma laika.
Atkārtota plūda risks un klimata konteksts
ICIMOD eksperts Ciangongs Džangs brīdinājis par iespējamu otro plūdu, jo upes augštecē joprojām saglabājas bloķējums. Nepāla ir pakļauta arī ledāju ezeru izraisītiem plūdiem, kāds notika 2025. gada jūlijā, taču pagaidām nav apstiprināts, ka šis bijis līdzīgs gadījums. Zinātnieki plāno veikt atribūcijas pētījumus, lai noskaidrotu klimata pārmaiņu lomu, lai gan Redingas Universitātes pētniece Dorotija Heinriha uzsver, ka Himalajos jau novērotas tendences — vairāk karstuma viļņu, ledāju atkāpšanās un permafrosta samazināšanās —, kas var veicināt šādus notikumus.
