Netanjahu paziņo, ka Izraēla neizvedīs karaspēku no Libānas, kamēr pastāvēs 'Hezbollah' draudi

Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu otrdien, apmeklējot karavīrus Libānas dienvidos, paziņoja, ka armija 'neatstās' šo teritoriju, kamēr Irānas atbalstītā grupējums 'Hezbollah' joprojām būs 'drauds' viņa valstij. Dienu iepriekš aizsardzības ministrs Israēls Kacs arī norādīja, ka Izraēla neizvedīs 'ne milimetru', kamēr 'Hezbollah' netiks atbruņots.

Šī nostāja ir tiešā pretrunā ar ASV un Irānas saprašanās memoranda (MoU) pirmo punktu, kas paredz tūlītēju un pastāvīgu karadarbības pārtraukšanu 'visās frontēs', tostarp Libānā, kur Izraēlas spēki kopš marta sākuma okupē aptuveni piekto daļu valsts. Šo noteikumu ir iedragājusi atsevišķa ASV starpniecībā noslēgta pamatvienošanās starp Izraēlu un Libānas valdību, kas neprasa Izraēlas spēku izvešanu un ko 'Hezbollah' nosodījusi.

Analītiķi norāda, ka Netanjahu ir sarežģītā situācijā. No vienas puses, gaidāmo oktobra vēlēšanu dēļ viņš nevēlas izskatīties, ka atkāpjas. No otras puses, viņš saprot, ka ASV prezidents Donalds Tramps vēlas novērst, lai Izraēlas un 'Hezbollah' fronte izjauktu plašākas ASV un Irānas sarunas. Eksperts Kīruss Šajegs norāda, ka šī ir 'zaudētājs-zaudētājs' situācija Netanjahu.

Teherāna ir nepārprotami paziņojusi, ka Izraēlai pilnībā jāizved karaspēks no okupētajām Libānas teritorijām, pirms tā apsvērs miera līguma parakstīšanu ar ASV. Tomēr daļa ekspertu uzskata, ka Irāna varētu būt gatava kompromisam attiecībā uz 'Hezbollah' nākotni Libānā. Grupējums netika iekļauts pamatvienošanās sarunās, un tā līderis Naims Kasems to nosauca par 'pazemojošu, kaunpilnu un padošanos'.

ASV prioritāte ir kodolvienošanās ar Irānu, nevis stingra nostāja Libānas jautājumā. Eksperts Džo Makarons norāda, ka Vašingtona nevēlas pilnībā izdarīt spiedienu uz 'Hezbollah', un, ja progress kodolsarunās būs, tā varētu būt elastīgāka attiecībā uz Libānu.