Nīderlandes aizsardzības ministre: Krievija ir ienaidnieks, nevis "agresors"
Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgeza-Zegeriusa parlamenta debatēs paziņoja, ka Krieviju vairs nesauks par "agresoru", bet gan par ienaidnieku. Krievijas vēstniecība pieprasījusi oficiālu skaidrojumu un nosaucusi šos izteikumus par kareivīgiem.

Nīderlandes aizsardzības ministre Dilana Ješilgeza-Zegeriusa Nīderlandes parlamentā, debatēs par valsts aizsardzības budžetu, paziņoja, ka Krieviju vairs nevajadzētu dēvēt par "agresoru", jo tas esot eifēmisms. Pēc viņas teiktā, Krievija ir Nīderlandes ienaidnieks. Šāda retorikas maiņa atspoguļo Eiropā augošos drošības apdraudējumus, un Krievijas vēstniecība uz to jau reaģējusi ar asu kritiku.
Ministres teiktais
"Krievija ir mūsu ienaidnieks. Un nē, tas nenozīmē, ka mēs esam karā. Taču bezrūpīgs miers arī ir ļoti tālu," sacīja ministre. Viņa atsaucās uz izlūkdienestu un drošības dienestu brīdinājumiem, ka Krievija gatavojas iespējamam konfliktam ar NATO, tāpēc Nīderlandei jāpaliek modrai un izturīgai.
Saskaņā ar ministres teikto, jaunā terminoloģija nenozīmē tūlītēju pavērsienu valsts aizsardzības politikā. Sarunā ar Nīderlandes raidorganizāciju NOS debašu pārtraukumā viņa uzsvēra, ka valsts nav karā un nemainīs nostāju. Ministre atgādināja, ka kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Nīderlande ir palielinājusi aizsardzības izdevumus, pastiprinājusi modrību un sadarbojas ar Eiropas sabiedrotajiem.
Izlūkdienestu brīdinājumi
Nīderlandes izlūkdienests AIVD šogad paziņoja, ka valsts drošība ir pakļauta lielākam spiedienam nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara. Pagājušajā nedēļā militārā izlūkdienesta vadītājs Pēters Rēšinks brīdināja, ka pieaug incidentu skaits, kas saistīti ar iespējamiem Krievijas uzbrukumiem, un ir iespējama turpmāka eskalācija.
Maskavas reakcija
Krievijas vēstniecība Nīderlandē pieprasījusi, lai varas iestādes sniegtu oficiālu un nepārprotamu skaidrojumu par ministres vārdiem. Krievijas diplomāti viņas retoriku nodēvēja par "kareivīgu un bezatbildīgu" un izteikumus raksturoja kā faktisku atzīšanos vēlmē karot pret Krieviju. Viņi arī paziņoja, ka Krievija nepieļaušot sarunas "draudu un ultimātu valodā", taču nepaskaidroja, kā tas izpaustos.


