Nīderlandiešu vecāki izvēlējās mirt kopā: dēla atmiņas par pēdējo kopīgo braucienu
Nīderlandietis Bass stāsta par 2024. gada jūniju, kad viņš pēdējo reizi devās kopā ar vecākiem, pirms viņiem tika ievadīts nāvējošs medikaments. Abi vecāki bija septiņdesmit gadus veci un smagi slimi.
Nīderlandietis vārdā Bass atskatās uz 2024. gada agro jūnija rītu, kad viņš piebrauca pie vecāku kempera, kas stāvēja saulainā jahtu ostā valsts ziemeļos. Tur viņu jau gaidīja septiņdesmit gadus vecais tēvs Jans un māte Elsa. Tā bija pēdējā reize, kad visi trīs kaut kur devās kopā, jo vēlāk vecākiem tika ievadīts nāvējošs medikaments. Stāstu 2026. gada 10. novembrī publicēja portāla Apollo.lv sadaļa «Dzīves līkloči».
Dzīve uz ūdens
Lielāko daļu laulības dzīves Jans un Elsa bija pavadījuši uz ūdens. Pēdējā laikā viņi vairs nespēja dzīvot laivā: septiņdesmit gadu vecumā tas šķita pārāk grūti. Labāks risinājums likās dzīve kemperī.
Slimības
Jans dzīvoja ar nepārtrauktām sāpēm. Tās bija sekas daudzu gadu darbam, kad viņš pārvadāja kravas pa Nīderlandes iekšējiem ūdensceļiem. Elsai savukārt bija diagnosticēta Alcheimera slimība.
Publicētajā fragmentā dēls atceras to rītu ostā, kad ģimene bija kopā pēdējo reizi.
