No 1. jūlija mājdzīvnieku labturību uzrauga pašvaldības policija

No šā gada 1. jūlija stājušās spēkā izmaiņas mājdzīvnieku labturības uzraudzībā. Turpmāk sūdzības par nepareizu izturēšanos pret lolojumdzīvniekiem – suņiem, kaķiem, seskiem un pat mājas žurkām – jāadresē pašvaldības policijai, nevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) kā līdz šim. PVD inspektori tiks iesaistīti tikai gadījumos, kad ir pamatotas aizdomas par cietsirdīgu izturēšanos.

Dzīvnieku aizsardzības biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone pauda cerību, ka pašvaldības policija spēs reaģēt nekavējoties, atšķirībā no PVD, kura rīcība dažkārt ieilga pat mēnesi. Viņa uzsvēra, ka dzīvnieks nevar gaidīt tik ilgu laiku. Tā kā policijas ekipāžas pastāvīgi patrulē pašvaldībās, viņai šķiet, ka izsaukumu izpilde nesagādās problēmas.

Tomēr pašvaldībās izskan bažas par policistu spējām novērtēt dzīvnieku stāvokli. Talsu novada domes priekšsēdētājs Ansis Bērziņš norādīja, ka šāda novērtēšana prasa specifiskas zināšanas, kas piemīt veterinārārstiem, nevis policistiem. Arī Dobeles novada pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Fecers atzina, ka diskusiju raisa jautājums par cietsirdības konstatēšanu, taču likums neaizliedz nepieciešamības gadījumā piesaistīt PVD vai veterinārārstu.

Pavasarī PVD un Latvijas Pašvaldību savienība organizēja pašvaldības policistu apmācības par mājdzīvnieku labturību, taču tās izgāja tikai 219 policisti visā Latvijā. Dzīvnieku aizstāvji vēlētos, lai pašvaldības policija pārņemtu arī kucēnu un kaķēnu čipošanas kontroli – pārbaudes, vai dzīvnieki pirms nodošanas jaunajiem saimniekiem ir čipoti, lai novērstu klaiņošanu.

Pērn PVD saņēma gandrīz 1300 sūdzību par iespējamiem mājdzīvnieku labturības pārkāpumiem, no kuriem nepilni 300 tika atzīti par pamatotiem.