No 1. oktobra Latvijas lašupēs stājas spēkā pilnīgs makšķerēšanas aizliegums

Dabas aizsardzības pārvalde no 1. oktobra ievieš pilnīgu makšķerēšanas aizliegumu visās valsts lašupēs, uzsākot pastiprinātus kontroles pasākumus, kas vērsti pret maluzvejniecību zivju nārsta periodā.

Lašveidīgās zivis Latvijā galvenokārt mīt Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas upju baseinos, kuru teritorijas lielā mērā sakrīt ar īpaši aizsargājamām dabas zonām. Rudenī šīs zivis pēc vairāku gadu uzturēšanās jūrā, orientējoties pēc ūdens smaržas un sastāva, dodas atpakaļ uz dzimtajām upēm, lai nārstotu. Ceļā augšup pret straumi tās vairs nebarojas, bet meklē oļainas vai grantainas vietas, kur mātītes ierīko ligzdas ikru nolikšanai.

Katra zivs ir svarīga

Pārvalde uzsver, ka katras nārstojošas zivs pasargāšana ir būtiska sugas saglabāšanai, jo lašveidīgo mazuļu izdzīvošanas līmenis ir zems – vidēji tikai aptuveni 50 jauno lašu atgriežas savā dzimtajā upē. Populāciju papildus apdraud upju aizsprostojumi, ūdens sasilšana un piesārņojums.

Pastiprinātas kontroles un tehnoloģijas

Lai nodrošinātu aizlieguma izpildi, valsts vides inspektori sadarbosies ar Valsts policiju, pašvaldību policiju un Zemessardzi, rīkojot reidus gan dienā, gan naktī visā valstī. Kontrolē izmantos videonovērošanas tehniku un dronus ar termokamerām, kas palīdz atklāt pārkāpumus tumsā un grūti pieejamās vietās.

Par nelikumīgu lašveidīgo zivju ieguvi šajā periodā paredzēta kriminālatbildība, kā arī pienākums atlīdzināt zaudējumus 715 eiro apmērā par katru noķertu un nogalētu aizsargājamo zivi.

Saskaņā ar noteikumiem par makšķerēšanu, vēžošanu un zemūdens medībām lašus un taimiņus Latvijas iekšējos ūdeņos kopumā aizliegts paturēt lomā visu gadu, izņemot licencētas vietas periodā no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēšana ir aizliegta pilnībā. Arī citām lašveidīgajām zivīm – alatām, strauta forelēm, sīgām un repšiem – noteikti atsevišķi aizlieguma periodi.