Nobela prēmija piešķirta par atklājumu, kā nervu šūnas veido jūtas
Nobela prēmiju saņēma ASV psihiatrs un neirologs Karls Deisrots (Karl Deisseroth) kopā ar vācu kolēģiem Pīteru Hēgemani (Peter Hegemann) un Georgu Nāgeli (Georg Nagel) par darbu, kas atklāj, kā nervu šūnas veido emocijas.
Šī gada Nobela prēmiju saņēmuši trīs zinātnieki — ASV psihiatrs un neirologs Karls Deisrots, kā arī viņa vācu kolēģi Pīters Hēgemanis un Georgs Nāgels. Apbalvojums piešķirts par viņu kopīgo pētniecisko darbu, kas palīdz izprast, kādā veidā nervu šūnas smadzenēs ietekmē un veido cilvēka jūtas un emocijas.
Three scientists have been recognised with one of pasaules zinātnes prestižākajām balvām, apliecinot, ka viņu pētījumi uzskatāmi par izcilu ieguldījumu neirozinātnē. Deisrota profesionālā specializācija — psihiatrija un neiroloģija — ļauj viņam pētīt smadzeņu darbību no medicīniskā skatpunkta, savukārt viņa vācu kolēģu ieguldījums papildina šo darbu no cita zinātniskā leņķa.
Starptautiska atzinība
Nobela prēmija tradicionāli tiek piešķirta zinātniekiem, kuru atklājumi ir mainījuši vai būtiski papildinājuši izpratni par cilvēka organismu un dabas likumsakarībām. Šoreiz uzmanības centrā ir nervu sistēmas un emociju savstarpējā saistība — tēma, kas skar gan medicīnu, gan psiholoģiju, gan plašāku sabiedrības interesi par to, kā smadzenes veido mūsu ikdienas pārdzīvojumus.
Trīs laureātu sadarbība starp ASV un Vāciju liecina par zinātnes starptautisko raksturu — nozīmīgi atklājumi bieži rodas tieši dažādu valstu pētnieku kopīgā darbā. Pētījums par to, kā nervu šūnas ietekmē jūtas, var ilgtermiņā palīdzēt labāk izprast arī dažādus garīgās veselības traucējumus, lai gan konkrēti pielietojumi vai turpmākie soļi avota ziņojumā nav minēti.
Nobela komitejas lēmums vēlreiz apstiprina, ka smadzeņu un nervu sistēmas izpēte joprojām ir viena no aktīvākajām un nozīmīgākajām zinātnes jomām pasaulē.
