Nord Stream sabotāžas prāva: Vācijas policija izmeklēšanā nonākusi pie Ukrainas
Hamburgā nākamnedēļ sāksies tiesa pret bijušo Ukrainas specvienību karavīru Serhiju K., ko apsūdz par 2022. gada Nord Stream gāzesvadu spridzināšanu Baltijas jūrā. Ukraina iesaistīšanos noliedz, bet lieta apgrūtina attiecības ar Vāciju.

Hamburgā nākamnedēļ sāksies tiesas process pret bijušo Ukrainas specvienību karavīru Serhiju K., kuru Vācijas prokuratūra apsūdz par Nord Stream gāzesvadu spridzināšanu Baltijas jūrā 2022. gada septembrī. Nord Stream ir Krievijas gāzes piegādes cauruļvadi uz Vāciju. Viņam inkriminēts sprādziena izraisīšana un kara noziegums — uzbrukums civilai infrastruktūrai. Apsūdzība norāda, ka viņš darbojies Ukrainas valsts iestāžu uzdevumā. Gan viņš, gan Ukraina iesaistīšanos noliedz.
Sprādzieni un izmeklēšana
Pirmais sprādziens notika 2022. gada 26. septembrī plkst. 02.03. Bojāti tika gan Nord Stream 2, kas vēl nebija darbībā, bet jau pildīts ar gāzi, gan Nord Stream 1, pa kuru tika piegādāta aptuveni puse Vācijas gada gāzes patēriņa. Abi cauruļvadi kopš tā laika nedarbojas.
Prokuratūra uzskata, ka aptuveni 80 metru dziļumā tika novietotas četras sprāgstvielu ierīces, katra līdz 27 kg, ar taimeriem. Tā stingri tic, ka Serhiju K. vadīja komandu ar četriem dziļūdens nirējiem, kas izmantoja īrētu jahtu Andromeda. Uz tās, iespējams, palikuši dažu dalībnieku DNS pēdu pierādījumi.
Sākumā daudzi eksperti un valdības vainoja Krieviju, taču Vācijas policija sekoja kriminālistikas pierādījumiem, kas aizveda līdz Ukrainai. Aizdomās turētais, domājams, ieceļojis Vācijā ar viltotu pasi, ko visticamāk izsniegušas Ukrainas drošības dienesti. Pēc sprādzieniem viņš bez starpgadījumiem ceļojis uz vairākām valstīm, tostarp Franciju, Spāniju un Kanādu. Pēc tam, kad 2025. gada 13. augustā viņš tika pamanīts, šķērsojot Polijas robežu, Itālijas policija viņu aizturēja kempinga kūrortā pie Adrijas jūras krasta.
Otrs aizdomās turamais un politiskās sekas
Vēl viens zināmais aizdomās turamais Volodimirs Žuravļovs, kurš dzīvo Varšavā, Horvātijā cīnās pret izdošanu Vācijai; viņš savu līdzdalību noliedz. Polijas tiesnesis iepriekš atteicās viņu izdot.
Lieta ir neērta Berlīnei un Kijivai. Ukrainas ārlietu ministrijas pārstāvis Heorhijs Tihijs uzsvēris, ka diskusijā jāapspriež, kas cauruļvadus uzbūvēja, nevis kas tos uzspridzināja. Krievijas pretinieki Vācijā, tostarp galēji labējā AfD partija, lietu izmanto, argumentējot pret atbalstu Ukrainai.
Tiesā Serhijs K. klusēs: viņa aizstāvji apgalvos, ka viņam nav tiesību atklāt militārās darbības detaļas.
