Normāls vidējais asinsspiediens var slēpt bīstamus svārstījumus

ASV Virdžīnijas Universitātes Medicīnas skolas pētnieki ir identificējuši nelielu nervu šūnu grupu smadzeņu stumbrā, kas palīdz uzturēt stabilu asinsspiedienu dienas laikā. Atklājums liek citādi raudzīties uz asinsspiediena problēmām: svarīgs var būt ne tikai vidējais rādītājs, bet arī tas, cik stipri spiediens svārstās. Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā Circulation Research.

Svārstības kā atsevišķs risks

Asinsspiedienu parasti vērtē pēc vidējām vērtībām, taču arvien vairāk datu liecina, ka svarīgas ir arī svārstības dienas gaitā. Straujas vai pārmērīgas izmaiņas var neatkarīgi palielināt sirds slimību, insulta un smadzeņu bojājumu risku, pat ja vidējie rādītāji ir normas robežās.

Smadzeņu stumbrs regulē būtiskas neapzinātas organisma funkcijas. Jaunpētītās šūnas, šķiet, ierobežo spiediena kritumus un kāpumus, cilvēkam pārejot starp ikdienas darbībām, piemēram, miegu, pamošanos, stāšanos kājās un vingrošanu.

Ko atklāja pētnieki

„Mēs konstatējām, ka vien dažu simtu nervu šūnu zudums izraisa nestabilu asinsspiedienu, lai gan vidējais spiediens bija normāls,” sacīja pētījuma vadošais autors Stīvens Abots (Stephen Abbott). Pēc viņa teiktā, tas liecina, ka sistēma, kas uztur spiedienu stabilu no mirkļa uz mirkli, vairs nedarbojas.

Tās pašas šūnas iepriekš konstatētas bojātas vai trūkstošas cilvēkiem ar multiplo sistēmu atrofiju – retu, letālu neiroloģisku slimību, kas saistīta ar Parkinsona slimību un bieži izraisa smagus asinsspiediena regulācijas traucējumus. Jaunie rezultāti liek domāt, ka šo šūnu darbības traucējumi var veicināt nestabilu spiedienu arī citos veselības stāvokļos.

Abots uzsver, ka problēma nav tikai skaitļu pazemināšana, bet gan spiediena stabilitātes nodrošināšana. Šāda izpratne nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt ārstēšanu, kas mazina kaitīgās svārstības.

Pētījumu finansēja ASV Nacionālie veselības institūti. Darbs saistīts arī ar universitātes jaunizveidotā Paula un Diānas Maningu Biotehnoloģijas institūta mērķiem – virzīt pētījumus par sarežģītām slimībām un ātrāk nogādāt laboratorijas atklājumus pie pacientiem.